Sertificētie speciālisti. Stāvoklis uz 2012.gadu.

Sertificētie speciālisti. Stāvoklis uz 2012.gadu.

2012.03.13

LBPA Projektēšanas Izcenojumu grupas ietvaros tiek veikts pētījums par šībrīža projektēšanas tirgu. Darba gaitā radās nepieciešamība noskaidrot, cik tad īsti Latvijā ir projektēšanas speciālistu. Tika ieguldīts zināms laiks datu apstrādē un, lūdzu – varam padalīties ar rezultātiem!

BRĪDINĀJUMS! Materiāls izraisa domāšanu. Izraisa arī secinājumus. Visticamāk izraisa arī diskusiju kādā no nākamajām kluba sanāksmēm.

 

Projektēšanas izcenojumu grupas pētījuma mērķis:
  • Sertificēto būvkonstrukciju projektēšanas speciālistu sadalījums pa vecumu grupām;
  • Sertificēto speciālistu sadalījums pa Latvijas reģioniem;
  • Būvkonstrukciju projektēšanas nozarē nodarbināto nesertificēto inženieru un tehniķu skaits Latvijā;
  • Būvkonstrukciju projektēšanas nozares oficiālajis apgrozījumam uz 1 projektētāju;
  • Noskaidrot, cik tālu atpaliekam no Lielbritānijā un Vācijā esošās izmaksu prakses.

 

Pētījuma avoti un datu bāzes:

Jāpiebilst, ka šim pētījumam vērtīgākā ir tieši Būvkomersantu reģistra datu bāze.

Lai arī līdz pētījuma pabeigšanai vēl daudz darāmā, gribam padalīties ar dažiem interesantiem starprezultātiem.

Aplūkosim sertificēto būvkonstrukciju projektētāju un sertificēto arhitektu sadalījumu pa vecumu grupām! Rezultāti uzskatāmā veidā apkopoti grafikos.

 

 Būvkonstrukciju projektētāju sadalījums

 

Arhitektu sadalījums pa vecumu grupām

 

Daži vērojumi un secinājumi:

  • Uz katru būvkonstrukciju projektētāju ir 2,1 arhitekts. (Konkurence arhitektu starpā tātad ir lielāka nekā būvkonstrukciju projektētāju starpā. Ļoti iespējams, ka šī konkurence ietekmē arī būvinženieru honorārus, jo bieži tieši arhitekti ir inženieru pasūtītāji.)
  • Divas trešdaļas projektētāju ir pensijas vecumā vai tuvu tam. (Vai tas ir cerīgi tirgus iespēju dēļ, vai arī skumīgi, ka neredzam pēctecību?)
  • Lielais sertificēto speciālistu īpatsvars pensijas vecumā. (Vai dempingotāji tirgū? Vai spēs pārorientēties uz Eiropas normām? Vai pensijas vecuma speciālisti nodrošina jauno speciālistu ievešanu profesionālajās gaitās un darba tirgū vai arī aizņem jauno speciālistu daba vietas?)

 

Darba gaitā radās arī doma paskatīties, kādus datus mums (un visai sabiedrībai, kā arī visai pasaulei) piedāvā Centrālā statistikas pārvalde.

 

Centrālās statistikas pārvaldes datu ātrā analīze

Diemžēl dati ir tikai par 2009.gadu. Tomēr skatāmies, ko VALSTS ir reģistrējusi projektēšanā:

  • Būvniecības projektu izstrādāšana, apgrozījums 2009.g. = 102 159 000 LVL
  • Algas projektēšanā 2009.g. = 5 940 000 LVL (= 6% no apgrozījuma)
  • Nodarbināto skaits projektēšanā 2009.g. = 1469 cilv.
 
  Secinājumi:   Apgrozījums uz 1 nodarbināto = 5795.27 LVL/mēnesī  
      Alga uz 1 nodarbināto = 336.96 LVL/mēnesī  
 

Skumji dati par algām, sevišķi, ja apskata LIELO apgrozījumu. Vai šī disproporcija varētu būt radusies tādēļ, ka tiek dzīts iekšā pilns būvfirmu apgrozījums, kuru nodarbināto skaitā ir kaut vai 1 projektētājs? Katrā ziņā kaut kas ar šiem datiem nav īsti kārtībā – vai nu Statistikas pārvaldē masveidā tiek iesniegti neatbilstoši vai neprecīzi dari, vai arī liela daļa no projektēšanai paredzētās naudas līdz pašiem projektētājiem nemaz nenonāk.

Jebkurā gadījumā, ņemot vērā, ka vidējais būvniecības izstrādes gada apgrozījums ir 800 milj. LVL, 102 milj. LVL par projektēšanu (kas sastāda 12.75% no kopējā būvniecības apjoma) ir lielisks rādītājs. Tad nav skaidrs, kāpēc vidējā alga sanāk tikai ~180 līdz 306 LVL uz rokas (summa variē atkarībā no nodokļu likmes un uzņēmuma statusa)? Kur paliek pēc statistikas nopelnītā nauda???

Šķiet, caur projektēšanu „izgriežas” milzīgas naudas summas, kuras darba darītājus tā arī nesasniedz. Šeit būtu iemesls papētīt arī sīkāk. Tāpēc darbs ir tikai sācies.

Visi interesenti tiek aicināti iesaistīties pētījumā!

Raksta autors Mārtiņš Studers

LBPA valdes loceklis

Projektēšanas izcenojumu grupas vadītājs

Diplomēts būvinženieris

Līdzautori: Gatis Počs, Juris Orlovs

Dalamies ja ir iepaticies

5 komentāri

  1. Domāju, ka virs 62 gadi vecie mūsu kolēģi 99% strādā neoficiāli, jo viņiem pensijas tāpat ir. Atliek secināt, ka viņiem sertifikāti ir, jo tomēr ir nepieciešamība tos likt lietā. Protams, grūti kautko pārmest, jo mēs zinam cik lielas ir pensijas. Kamēr nebūs kāda pastiprināta kontrole attiecībā uz nodarbinātību projektēšanas jomā, uz profesionālās civiltiesiskās apdrošināšanas nepieciešamību, tikmēr tirgus būs izkropļots. Demonstrējot kvalitāti un prasot lielas cenas ir grūti panākt tirgus skārtošanos un cenu līmeņa kāpumu, jo viemēr atradīsies kāds, kas to darīs pa lēto un praktiski bez atbildības.

  2. Man jau pirmkārt rodas tāds jautājums – kam vajdzīgs ir būvkomersantu reģistrs?
    Sanāk tāds kā ierobežojums tikai uzņēmumiem.
    Ja Tu esi privātpersona – projektētājs, mierīgi vari projektēt, nereģestritējoties nekādā būvkomersantu reģistrā.
    Vai tas ir pareizi?
    Ir taču kaut vai tādas uzņēmējdarbības formas, kā individuālais komersants piemēram, ja negribas taisīt savu SIA.

  3. Anna Gračova /

    Nebiju aizdomājusies, ka AR ir divreiz vairāk nekā PR. Vai Latvijas tirgum nepieciešami AR tik kuplā skaitā?

    Kāpēc jauno sertificēto AR ir krietni mazāk nekā PR? Varbūt problēma slēpjas sertificēšanā?

    Cik bieži notiek Būvkomersantu registra atjaunošana? Papētot registru nākas secināt, ka dati tiek atjaunoti ļoti gausi. Ir projektētāji, kas vēl joprojām ir darba tiesiskās attiecībās ar vairāk nekā trijiem būvkomersantiem saskaņā ar Būvkomersanta registru, kaut jaunie 2011.gada oktobra MK noteikumi (Nr.799) to liedz.

    • Par tiem jaunajiem speciālistiem (grupā līdz 30g.) jābrīnās ka ir tik daudz, nevis tik maz.
      Ja tā ļoti noapaļo – augstskolu beidz 25 gadu vecumā + 5gadi prakse un tikai 30 gadu vecumā var dabūt.
      Vienīgi ja ieskaita praksi, kas iegūta studiju laikā strādājot, bet cik zinu, pēdējā laikā tā vairs nenotiek.

  4. Gatis Počs /

    Nu redzit kaut vai šos datus rodas jau neskaitāmi jautājumi.
    Kas attiecas uz konstrukciju projektētājiem redzam, ka ir problēmas ar profesionālo pēctecību un šie dati arī parāda to, ka strādāt par projektētāju laikam tomēr ir grūti un nav arī finansiāli izdevīgi – pretējā gadījumā jauno speciālistu netrūktu.
    Arī fakts, ka vāji tiek kontrolēti privāti nodarbinātie ēnas kareivji vecuma grupā 62+ ir lielas akmenis patreizējās sistēmas dārziņā.
    Ja arī tev šie dati liek aizdomāties, tad lūdzu pievienojies šim pētījumam, jo vēl ir daudz ko darīt – redzot rezultātus būsiet šokēti, apsolu!