Priekšlikums būvniecības likumam

Priekšlikums būvniecības likumam

2011.09.15

Atzinums par likumprojektu “Būvniecības likums” (TA-769)

Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācija (turpmāk tekstā – LBPA) ir izskatījusi LR Ekonomikas ministrijas (turpmāk tekstā – EM) izstrādāto un LR Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu „Būvniecības likums” (TA-769) (turpmāk tekstā – Likumprojekts). LBPA konceptuāli atbalsta EM nostāju, ka sekmīga būvniecības procesa nodrošināšanai nepieciešams izstrādāt jaunu Būvniecības likumu, kurā tiktu harmonizētas ES prasības ar nacionālo likumdošanu, tiktu samazinātas birokrātiskās procedūras un nodrošināta kompetenta būvuzraudzība.

Kā profesionālā organizācija, kas pārstāv Latvijas būvkonstrukciju projektētājus, LBPA vēlas izcelt vairākus būtiskus jaunā Būvniecības likuma trūkumus, kuru atrisināšana būvniecības procesu Latvijā padarītu ilgtspējīgāku un drošāku:

1. Nepieciešams papildināt likumprojektu ar pantu „Likumā lietotie termini”, kurā alfabēta secībā definēti likumā izmantotie būvniecības termini. Uzskatām, ka ar būvniecības nozari saistīto terminu skaidrojums palīdzēs labāk uztvert un izprast likumu ne tikai nozares profesionāļiem, bet visai sabiedrībai kopumā.

2. Likumprojekta 2. pantu „Būvniecības principi” precizēt, iekļaujot gan Ekonomikas ministrijas, gan Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra izteiktos priekšlikumus, izsakot to šādā redakcijā:

„2.pants. Būvniecības principi

Likuma mērķu sasniegšanai ievēro šādus principus:

1) arhitektoniskās kvalitātes principu, ar kuru saskaņā būves projektē, sintezējot būvniecības funkcionālos, estētiskos, sociālos, kultūrvēsturiskos, tehnoloģiskos, ekonomiskos aspektus, līdzsvarojot pasūtītāja un sabiedrības intereses;

2) inženiertehniskās kvalitātes principu, saskaņā ar kuru būves inženiertehniskais risinājums atbilst iecerētajam arhitektoniskajam risinājumam, un ir drošs un ekonomiski un tehnoloģiski efektīvs;

3) atklātības principu, ar kuru saskaņā būvniecības process ir atklāts un sabiedrība tiek informēta par paredzamo būvniecību un saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem;

4) ilgtspējīgas būvniecības principu, ar kuru saskaņā būvniecības procesā rada kvalitatīvu dzīves vidi esošajām un nākamajām paaudzēm, tai skaitā nodrošinot būvei nepieciešamos energoresursus, sekmējot esošo būvju izmantošanu un pielāgošanu un efektīvu dabas resursu izmantošanu;

5) vides pieejamības principu, ar kuru saskaņā būvniecības procesā veido vidi, kurā ikviena persona var ērti pārvietoties un izmantot būvi atbilstoši tās funkcijai;

6) profesionālās kvalifikācijas apliecināšanas principu, saskaņā ar kuru tiek veikta būvniecības nozares speciālistu kvalifikācijas novērtēšanas un paaugstināšanas procedūra.”

LBPA nepiekrīt Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra izstrādātajam „arhitektu un būvinženieru pašpārvaldes principam”, jo uzskatām, ka šāds princips atklāti lobē atsevišķu ar būvniecības nozari saistītu nevalstisko organizāciju darbību, nevis sekmē būvniecības nozares ilgtspēju un nozares speciālistu kvalifikācijas kontroli un uzraudzību. LBPA piedāvātā „profesionālās kvalifikācijas apliecināšanas principa” redakcija nelobē atsevišķu organizāciju intereses, bet gan iestājas par visai sabiedrībai svarīgām interesēm – kvalitatīvu būvniecības procesu, ko veic kvalificēti būvspeciālisti.

3. Likumprojekta 9.pants „Būvju grupas” pārstrādājamas atbilstoši Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra izstrādātajam piedāvājumam ar vairākiem precizējumiem šādā redakcijā:

„9.pants. Būvju grupas

(1) Būves, ņemot vērā to būvniecības sarežģītības pakāpi un iespējamo ietekmi uz vidi, iedala šādās grupās:

1) Pirmā grupa:

a) mazēkas – vienstāva ēkas un ēku konteineri ar apbūves laukumu līdz 30m²,

b) atsevišķi vides mākslas objekti,

c) teritoriju labiekārtojuma elementi, tai skaitā laternas, žogi, norobežojumi, soliņi, atkritumu urnas, stacionāras reklāmas vidē un citi tiem pielīdzināmi objekti,

d) esošo ēku dzīvokļu un nedzīvojamo telpu renovācija, ja tā neskar trešo pušu īpašumu, ēkas nesošo konstrukciju un kopējo inženierkomunikāciju izmaiņas;

2) Otrā grupa:

a) viendzīvokļa vai divu dzīvokļu vienstāva dzīvojamās mājas ar platību līdz 200m²,

b) vienstāva nedzīvojamās ēkas, kurām nav publiskās funkcijas, ar platību līdz 200m²,

c) inženiertīklu pievadi un iekšējie inženiertīkli;

3) Trešā grupa:

a) triju vai vairāku dzīvokļu mājas līdz pieciem stāviem,

b) viena un vairāku stāvu nedzīvojamās ēkas, kurām nav publiskās funkcijas, ar stāvu platību, kas pārsniedz 200m²,

c) ražošanas vai noliktavu ēkas un būves bez paaugstinātas bīstamības faktoriem,

d) citas šajā pantā neminētās būves;

4) Ceturtā grupa:

a) ēkas, kurām ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi,

b) publiskās ēkas, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā simts cilvēkiem,

c) kompleksi monumentālas mākslas un teritoriju labiekārtojuma objekti,

d) vairāk nekā viena stāva apakšzemes telpu būves;

5) Piektā grupa:

a) inženierkomunikācijas,

b) inženiertehniskās būves,

c) transporta būves,

d) energoapgādes būves,

e) sakaru būves,

f) torņi un masti,

g) hidrotehniskas būves,

h) meliorācijas sistēmas,

i) būves Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā,

j) ražošanas vai noliktavu ēkas un būves ar paaugstinātas bīstamības faktoriem.

(2) Būvniecības process, atkarībā no būvju grupas, ir veicams vispārīgā, apvienotā vai vienkāršotā kārtībā. Tā nosacījumi noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos un speciālajos būvnoteikumos.”

Likumprojektā esošais grupu skaits un būvju sadalījums ir nepilnīgs un var radīt draudus būvniecības procesa rezultātam. Pirmajās divās grupās tiek iedalītas nosacīti maznozīmīgas būves ar atvieglotām būvniecības procesa prasībām (tiek samazināts birokrātiskais ceļš formalitāšu kārtošanā). Uzstājam uz to, lai otrajā grupā minētajām ēkām nebūtu vairāk par vienu stāvu – vairāku stāvu ēku būvniecības saistīta ar riskiem, kas nevar tikt izskatīti un akceptēti atvieglotā kārtībā

(piemēram, nav pieļaujama 2 vai 3 stāvu privātmājas būvniecība, neuzliekot par pienākumu veikt inženierģeoloģisko izpēti, kā to paredz jaunais vispārīgo būvnoteikumu likumprojekts). Trešajā grupā tiek iekļautas vispārīgā kārtībā būvējamās būves ar mazu ietekmi uz apkārtējo vidi, kā arī būves, kas neiekļaujas pārējās grupās. Ceturtajā grupā tiek iekļautas sabiedriski nozīmīgas būves ar stingrākām prasībām attiecībā uz to projektēšanu un būvdarbiem. Piektā grupa apvieno būves ar īpašām prasībām, paaugstināta riska faktoriem un lielu ietekmi uz apkārtējo vidi – šo būvju būvniecības procesam ir nepieciešami speciālie noteikumi, tāpēc tie apvienojami atsevišķā grupā. LBPA uzskata, ka nav nozīmes būves bez publiskās funkcijas dalīt pēc kvadratūras – tās ir jādala pēc tā vai šajās būvēs ir paaugstinātas bīstamības faktori vai nav.

4. Uzskatām, ka nepieciešamas diskusijas par Likuma 11.panta redakciju starp Ekonomikas ministriju, būvniecības nozares nevalstiskajām organizācijām un izglītības iestādēm, kurās var iegūt būvspeciālistu izglītību. Līdz ar jaunā Būvniecības likuma pieņemšanu, nav pieļaujama profesionālās kvalifikācijas apliecināšanas atcelšana, par ko Saeimas diskusijās iestājas atsevišķi deputāti. Kvalifikācijas apliecināšanas atcelšana radīs vēl lielākas problēmas būvniecības nozarē, kā arī var radīt tiešus draudus sabiedrībai un apkārtējai videi.

Profesionālās kvalifikācijas apliecināšanas atcelšana var būt kā viens no Būvniecības nacionālās programmas mērķiem, ko sasniegt piecu līdz 10 gadu perspektīvā. Lai pilnībā atteiktos no profesionālās kvalifikācijas apliecināšanas Latvijā, nepieciešams reorganizēt profesionālās kvalifikācijas iegūšanas kārtību, ņemot piemēru no citu Eiropas Savienības un Amerikas valstu izveidotajām kvalifikācijas iegūšanas sistēmām un procedūrām. Par cik tas ir komplekss pasākumu kopums, kas ir saistīts gan ar izglītības sistēmas, gan arī pašas būvniecības nozares reorganizāciju, tad to nav iespējams īstenot tikai veicot izmaiņas Būvniecības likumā. LBPA apliecina savu gatavību līdzdarboties sistēmas reorganizācijā.

5. Atbilstoši veiktajiem precizējumiem Likumprojekta 9.pantā, precizēt Likumprojekta 12. panta 2.apakšpunktu šādā redakcijā:

„(2) Būvniecības ieceres iesniegumu iesniedz par:

1) šajā likumā noteikto otrās, trešās, ceturtās un piektās grupas būvju būvniecību.”

Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas mērķis ir „veicināt Latvijas būvkonstrukciju projektēšanas nozares attīstību un konkurētspēju”, līdz ar to esam gatavi iesaistīties ar būvniecības nozari saistītās likumdošanas izstrādes procesā, kā arī līdzdarboties ar būvniecības nozares attīstību saistīto jautājumu risināšanā.

Dalamies ja ir iepaticies