Inženieris = melnstrādnieks ?

Inženieris = melnstrādnieks ?

2011.09.14

Atkal un atkal man nākas sev vaicāt: Vai mums, Latvijai ir vajadzīgas smadzenes? Uz kurieni mēs ejam?

2010.gada LBS kongresā uz tribīnes kāpa viens no Latvijas būvindustrijas smagsvariem Ainārs Pauniņš (SIA „RE&RE” valdes priekšsēdētājs), kurš klātesošajiem prezentēja ilgtspējīgas būvniecības jēdzienu, pamatnostādnes, mērķus. Pēc tam gan no tās pašas tribīnes no cienījamā Sergeja Meirovica mutes Pauniņa virzienā atskanēja komentārs – citēju: „lūk tas, kā viņi strādā ir pilnīgs pretstats ilgtspējīgam būvniecības jēdzienam…”.

Šķiet Latvijā ilgtspējīgas būvniecības jēdzienus pirmās sāk cilāt tieši lielās būvfirmas, kuru ikgadējais apgrozījums un peļņa ļauj tam veltīt nepieciešamos resursus. Liekas, ikvienam jābūt skaidram, ka ilgtspējīga būvniecība pamatā un saknē balstās uz kompetentu inženieru, arhitektu, būvnieku un apsaimniekotāju – kompetentas speciālistu komandas pleciem. Viss rezultāts jau sākotnēji ir atkarīgs no šīs komandas darba. Tātad šī ir shēma, kurā inženierim ir jābūt kompetentam, pieredzējušam, respektētam un godājamam profesionālim.

Man bieži nākas sastapties ar būvniekiem, arhitektiem, pasūtītājiem, banku pārstāvjiem, attīstītājiem un citiem darboņiem, kuri uzskata, ka inženiera darbs ir ražot formālus papīrus projektu, atzinumu un apsekojumu izskatā. Šī izpratne ir tā iesakņojusies prātos, ka par šķietamu papīra darbu, formalitāti, neviens nav gatavs maksāt. Atsevišķiem būvētājiem ir pilnībā zudusi sapratne par inženieru nozīmīgumu būvniecības procesā. Paldies dievam, ka tas nav visas nozares, bet tikai atsevišķu tās dalībnieku viedoklis.

Es pat teikšu vēl vairāk – mēs paši, inženieri, esam savu profesiju nodegradējuši, saucot viens par otru zemākas cenas, minimizējot savu darba apjomu, izpildot privātus pasūtījumus (tautā sauktās haltūras), savā starpā nekomunicējot, neattīstot nozari.

Pie kā tas ir novedis? Ir pazudusi tāda pozīcija kā galvenais inženieris. Būvkonstrukciju projektētāju sabiedrībā valda zemas cenas, kas nereti mijas ar nekompetenci. Pasūtītāji ļoti reti izprot būvinženieru nozīmi, līdz ar to arī retais ir gatavs maksāt par labu projektu ar apziņu, ka tas viņam ļaus ietaupīt uz būvdarbu izpildes izmaksām un termiņiem.

Šobrīd ir pilnīgi normāli, ja celtnieki, kas nodarbojas ar stiegrošanu, betonēšanu, fasāžu siltināšanu, flīzēšanu, utt., pelna 5-7LVL/h (uz rokas), kas mēneša griezumā var arī pārsniegt 1000LVL (uz rokas). Esmu dzirdējis, ka šobrīd palīgstrādnieki bez 500LVL uz rokas mēnesī pat nav gatavi vispār kaut ko sākt darīt. Tajā pat laikā būvinženieri ir spiesti strādāt par 2-4 reizes zemāku atalgojumu. Nesen uzzināju, ka vienā no Latvijas rūpnīcām sertificētam inženierim ar 10 gadu pieredzi projektēšanā, maksā par 25% mazāk kā ceha strādniekam – vai tas ir normāli? Šķiet šobrīd nozarē inženiera darbs tiek pielīdzināts melnstrādnieka darbam.

Šonedēļ kāds mans paziņa atgriezās no Vācijas, kur pieņēma specifiskas iekārtas tieši no ražotāja, kurš vienlaicīgi ir arī šo iekārtu projektētājs. Tad nu tur lietas ir sakārtotas atbilstoši loģikai: ceha strādnieki, virpotāji, atslēdznieki pirms nodokļu nomaksas saņem ~2000-3000 eiro mēnesī, turpretīm projektētāji pirms nodokļu nomaksas saņem līdz pat 7000 eiro mēnesī. Tātad cilvēki, kas gadiem krājuši zināšanas un pieredzi, saņem 2-3 reizes vairāk kā augsti kvalificēti strādnieki. Inženierim, tāpat kā ārstam, sava pieredze jākrāj gadiem. Tas ir mūža ieguldījums profesionālajā izaugsmē, par ko arī jāsaņem atbilstošs atalgojums.

Vai Latvijai ir vajadzīgas smadzenes, zinoši un domājoši cilvēki, vai tikai labas darba rokas? Uz kurieni mēs ejam un kur tas mūs novedīs?

Šķiet sašutums daudziem jau mijas ar izmisumu. Ir pienācis pēdējais laiks vai nu rīkoties, sanākot visiem būvkonstrukciju projektētājiem kopā, sakārtojot nozari, paceļot gan darba kvalitātes standartu, gan nozares morālo stāju un cenas, vai arī jāmaina profesija. Vēl, protams, ir iespēja pilnībā noorientēties uz ārvalstu tirgiem, bet vai tas ir pareizākais lēmums? Gribu novēlēt visiem atrast spēkus un paskatīties ilgtermiņā. Ja jums rūp nozares un Jūsu pašu, kā nozares dalībnieku, nākotne, tad padomājiet, ko katrs no jums grib saņemt un var dot nozarei?

Raksta autors Gatis Počs

LBPA valdes priekšēdētājs

Sertificēts būvinženieris

Dalamies ja ir iepaticies