Profesionālais standarts par būvkonstrukciju projektu ekspertīzēm

Profesionālais standarts par būvkonstrukciju projektu ekspertīzēm

2016.11.28

LBPA darba grupa ir izstrādājusi un valde 1.novembra valdes sēdē ir apstiprinājusi profesionālo standartu būvprojektu būvkonstrukciju daļu ekspertēšanai. Jau tūlīt pēc Zolitūdes traģēdijas sabiedrībā plaši tika akcentēts jautājums par ticamību būvprojektu ekspertīzēm. Aktualizējās problēma – kādai ir jābūt būvprojektu būvkonstrukciju daļu ekspertīzei. Skaidrs bija un vēl arvien ir tas, ka tas nekur nav pateikts, kam ir jābūt būvprojekta BK daļas ekspertīzē. Profesionālais standarts LBPA-PS-1 01:2016 “PRASĪBAS BŪVKONSTRUKCIJU PROJEKTA EKSPERTĪZEI” apkopo likumdošanas prasības, kas papildinātas ar labas profesionālās prakses vadlīnijām.

Standarts apraksta nepieciešamās pārbaudes un prasības to dokumentēšanai, kā arī atzinuma noformēšanai – to kas pasūtītājam no eksperta ir jāsaņem. Mēs esam pārliecināti, ka ekspertam ir jāveic projektētāja piestādīto aprēķinu pārbaudes, tajā skaitā ir jāveic un jādokumentē kontrolaprēķinus. Tomēr alternatīva modeļa izstrādāšana nav obligāta 2a; 2b seku klases būvēm pēc LVS EN 1990, pat ja tās atbilst Latvijas Būvniecības likuma 3. kategorijai (jo Eirokodeksos dotās seku klases nav atbilstošas mūsu Būvniecības likuma būvju klasifikācijai). Bet alternatīva modeļa izstrādāšana ir obligāta 3. seku klases būvēm – tā mēs saprotam LVS EN 1990 B3 pielikuma prasības.

Mēs ceram, ka šādi profesionālajā standartā apkopotas prasības palīdzēs ekspertiem piedāvāt savus pakalpojumus un pasūtītājiem saņemt kvalitatīvas būvkonstrukciju ekspertīzes.

Profesionālo standartu LBPA-PS-1 01:2016 var lejuplādēt šeit.

LBPA valdes priekšsēdētājs
Normunds Tirāns

Dalamies ja ir iepaticies

5 komentāri

  1. Kaspars Kurtišs /

    Par cik šajā standartā nav minēti tā autori, uzskatu par savu pienākumu uzskaitīt visus, kas pielika savu roku šī dokumenta tapšanā, ziedojot savu brīvo laiku un resursu.

    Galvenie līdzautori: Jānis Broņka, Kārlis Kostjukovs, Gatis Vilks, Lauris Tirāns, Normunds Tirāns, Kaspars Bondars, Līga Gaile, Kaspars Kurtišs.

    Paldies !

  2. Ivars /

    Kaut kā skumji jau tomēr paliek ja arī pašiem zinošakajiem un pieredzējušakajiem inženieriem (ekspertiem) tagad vajag instrukcijas, ja pašiem zinošākajiem, pieredzējušākajiem un godprātīgākajiem jāraksta garas atskaites (par ekspertīzes darbu gaitu).
    Procesi kā nekārtojas tā nekārtojas, bet birokrātija laikam aug griezdamās, manprāt.

  3. Mārtiņš Studers /

    Ja mēs tiešām varētu būt 100% pārliecināti.
    1) Par zinošākajiem: ka tie ir zinošākie.
    2) Par pieredzējušākajiem: ka tie pieredzējušākie.
    3) Par godprātīgajiem: ka tie tiešām godprātīgi.
    Esmu pārliecināts, ka 3.personām saprotams darba atspoguļojums ir tikai profesionalitātes pazīme, par kuru nebūtu jākaunās vai jāslēpj no citiem.
    Tā ir nelietība, ka nevar pārliecināties par veikalu, skolu vai koncertzāļu drošību. Tajās būvēs jāiet vai nu pašam vai radiem, vai draugiem.
    Ja ir šaubas, tad vienīgā rekomendācija ir tur neiet. Sanāk dīvaina izvēle: vai nu sevi stingri un negribot ierobežot, vai pastāvīgi un arī negribot riskēt ar dzīvību un veselību.

    • Ivars /

      Man tomēr gribētos paslavēt senos laikus kad ekspertīzes kvalitāti nodrošināja cietas cenas un nepārtraukta ekspertu atlase.
      Kas attiecas par to drošību, tad vismaz pēc manā rīcībā esošās informācijas kā Maksimā, tā Prizmā tā pirmatnējā vaina jau nemaz nav ne projektēšanā, ne ekspertīzē, bet gan tajā ka netiek būvēts pēc projekta. Bet attiecībā uz šo problēmu laikam nekādu īpašu jaunumu pagaidām nav. Tā drusciņ intriģējoši tas izliekas.

      • Ivar, tā kā tu neraksti savu uzvārdu jau trešo gadu pēc kārtas, atļaušos savu arī nerakstīt, lai gan ļoti daudzi sapratīs, kas es esmu.

        Ņemot vērā, ka tavi spriedelējumi var samulsināt daudzus topošos inženierus, pateikšu pāris vārdus par M un P tēmu.

        Šis standarts tapis tieši tādēļ, ka projektētājs var pielaist fatālas kļūdas, kam diemžēl par pierādījumu ir Maximas un Prizmas gadījumi. Cilvēki, kas rakstīja šo standartu to ļoti labi apzinās, jo sastapuši N un P autorus dzīvē un ļoti labi ir informēti par šo indivīdu attieksmi un izpratni par projektu izstrādi un it īpaši par aprēķiniem.

        Gan ir dīvaini klausīties, ka kādam Ivaram ir informācija par to, ka projektētājs nav pie vainas Maximas gadījumā un tajā pat laikā tam ir anulēts sertifikāts.

        Par Prizmas gadījumu zināms mazāk, jo, paldies Dievam, jumts cilvēkiem uz galvas nav nokritis, bet tas fakts, ka BK daļas autors ir 1930. gadā dzimis cilvēks, tomēr liek aizdomāties par viņa profesionālām un koncentrēšanas spējām.

        Protams, Ivar, tu neteici, ka projektētājs nav vainīgs, tu vienīgi atzīmēji, ka pirmatnējā vaina nav viņam. Bet kam tad – skopam pasūtītājam, viltīgam būvniekam vai būvuzraugam?

        Un kurš tad projektē/saskaņo nekorektos mezglus vai apzināti spēlējās ar drošuma koeficientiem?

        Bez cieņas, Ivar, sorry

Atstāt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Time limit is exhausted. Please reload CAPTCHA.