Būvkonstrukciju projektēšanas stadijas

Būvkonstrukciju projektēšanas stadijas

2016.10.13

Vispārīgs apskats

Latvijas būvniecības likumdošanā šobrīd nav tieši izdalītas dažādas projektēšanas stadijas, būvnoteikumos ir atrodams tikai jēdziens par būvprojektu (BP); kā arī par dokumentu kopumu būvatļaujas (faktiski – projektēšanas nosacījumu) saņemšanai – būvprojekts minimālā sastāvā (MBP). Kaut arī prasības MBP atgādina nepilnīgu skiču stadiju, tas vairāk tomēr atgādina dokumentu kopumu nevis izdalāmu būvprojektēšanas stadiju.

Jāatzīst, ka kaut arī būvnoteikumi būvprojektēšanas stadijas nav aprakstījuši, šo stadiju esamība nav (un arī nedrīkstētu būt) pretrunā ar Latvijas likumdošanu. Tomēr dažkārt sabiedrībā, ierēdņu vidū un arī profesionāļu starpā tiek pieņemts, ka tikai burtiski likumā uzrakstītais ir vērā ņemams.

Būvprojekti jebkuram necik lielākam objektam netiek izstrādāti vienā stadijā, un arī nelieliem objektiem ir rekomendējams projektēšanu veikt soli pa solim. Būvprojektēšanas stadijas kopumā ļoti labi ir izdalītas LAS izstrādātajā profesionālajā standartā „Projekta stadijas”, skatīt šeit. Šāda projektēšanas procesa dalīšana nav mūsu izdomāta, tā strādā faktiski visā pasaulē, un tas atbilst arī Latvijas valsts standartam LVS EN 16310:2013. Galvenokārt tiek izdalītas sekojošas būvprojektēšanas stadijas:

0) pirmsprojektēšanas stadija;

1) skiču stadija (arī schematic design, concept phase, preliminary design, vorplanung un tamlīdzīgi);

2) tehniskā jeb būv-projekta stadija (arī design development, entwurfsplanung, genehmigungsplanung un tamlīdzīgi);

2+) starpstadija – materiāli tenderim un līguma slēgšanai (arī bidding phase, tender documentation, vorbereitung der vergabe un tamlīdzīgi);

3) darba rasējumu stadija (arī construction documents, ausführungsplanung un tamlīdzīgi);

3+) rūpnīcas detalizācija (arī workshop drawings vai bieži arī saīsināti shop drawings – tie jātulko kā darbnīcas nevis veikala rasējumi, werkstattzeichnungen un tamlīdzīgi);

4) autoruzraudzība (kas daudz kur pasaulē ir kopīga ar būvuzraudzību)

+) daudz kur pasaulē post-construction phase, latviski – LAS profesoinālajā standartā nosaukta par būvprojekta pēcuzraudzību, mūsuprāt precīzāk tā būtu saucama par ekspluatācijas uzraudzību, tomēr jāatzīst ka Latvijā tāda nav īpaši pamanāma; mūsu augstākais sniegums ir ekspluatācijas noteikumu izsniegšana pasūtītājam un atsevišķi uzraudzības gadījumi inženierbūvēm.

Par būvprojektu minimālā sastāvā.

Būvvaldēs ir jāiesniedz būvprojekts minimālā sastāvā (MBP), kas gan neprasa to, ka pie risinājumiem ir strādājis būvkonstruktors. Šāda apjoma projektam netiek prasīta ekspertīze.

Mēs uzskatam, ka pirms MBP iesniegšanas ir jābūt daļēji izpildītai 0) un 1) stadijai arī attiecībā uz būvkonstrukcijām.

0) stadija – priekšprojektēšanas darbi galvenokārt attiecas uz būvprojekta vadītāju, bet rekonstruējamiem objektiem priekšprojektēšanas darbiem jāsākas ar esošo būvju tehnisko apsekošanu. Būvkonstrukcijas priekšprojektēšanas stadijā ir jāapseko vismaz vizuāli.

1) stadija – skiču stadija, kā ietvaros ir jānodefinē ēkas slodzes un citi izejas dati. Ja tiek izvērtēti dažādi varianti, tad to izvērtēšana ir rekomendējama tieši šajā stadijā.

Piebilde. Jāpiezīmē ka būvkonstrukciju variantu neizvērtēšana šķiet Latvijas īpatnība, normāli būtu variantus izvērtēt, pie kam ar to tikt galā pirms MBP iesniegšanas. MBP ietvaros sanāk saskaņot arī nesošo sienu un kolonnu soli, un bieži ir gadījumi, ka tas ir sanācis ļoti neracionāls, bet laika trūkuma, dēļ bailēm no pārskaņošanas u.c. iemeslu dēļ (pat tādu, ka uz šo jau ir „Eiropas naudas” un pie turpmākiem „manevriem” tās tiks zaudētas) to, kas saskaņots MBP ietvaros, ir jārealizē “kaut vai asinis pa degunu”.

Par būvkonstrukcijām skiču stadijā.

Būvkonstrukciju risinājumiem skiču stadijā ir jārezultējas ar nodefinētiem visiem galvenajiem parametriem (slodzes, pieļaujamās būvkonstrukciju izlieces), būvkonstrukciju gabarītiem un autora apliecinājumu tam, ka šādos gabarītos ir iespējams izprojektēt būvkonstrukcijas atbilstoši visām būvnormatīvu un pasūtītāja prasībām. Projektējot būvkonstrukcijas jau skiču stadijas ietvaros bieži ir jāveic arī apjomīgi būvkonstrukciju aprēķini, kas pamato pieņemtos šķērsgriezumus.

Ar būvprojekta vadītāju, arhitektu un pasūtītāju saskaņots būvkonstrukciju projekts skiču stadijā kalpo par nemainīgu uzdevumu būvkonstrukciju projektēšanai tehniskā projekta stadijā. Tajā ir iespējams norādīt turpmākajā procesā precizējamus jautājumus (piemēram, to ka liftu un / vai citu iekārtu uzdevumi tiks precizēti līdz konkrētam datumam, ka nelieli caurumi dzelzsbetona plātnēs un sienās tiks precizēti pirms darba rasējumu izstrādāšanas, un tamlīdzīgi). Tādēļ būvkonstrukciju skiču projektu sasteigt nav pamatoti. Ir jāsaprot, ka būvkonstrukciju projektētājam jebkuras iepriekš neatrunātas izmaiņas tehniskā projekta stadijā radīs papildus darbus, par ko viņam pienākas papildus nauda.

Vēlreiz jāatgādina – skiču stadija nav būvprojekts minimālā stadijā, būvkonstrukciju skiču stadija ir loģiska būvprojekta BK daļas projektēšanas stadija, ko vismaz nepilnā apjomā rekomendējams realizēt pirms MBP iesniegšanas.

Par būvkonstrukcijām tehniskā projekta stadijā.

Tehniskā projekta stadijā nelieliem objektiem ir iespējams uzreiz izstrādāt darba rasējumus, bet ir jāatzīmē, ka lielākiem objektiem tas nav racionāli un milzīgiem objektiem tas vienkārši nav iespējams. Bet pirms jebkādu BK darba rasējumu izstrādāšanas ir nepieciešams veikt detalizētu visas būves aprēķinu, kurā tiek dokumentētas slodzes, aprēķina shēma un tās pamatojums, paredzētie materiāli un šķērsgriezumu stingumi, statiskā aprēķina rezultāti, konstruktīvo elementu aprēķina rezultāti, to procentuālas noslodzes, prognozējamās deformācijas un visa cita informācija, kas nepieciešama šī projekta ekspertēšanai. Ja uzreiz netiek izstrādāti visi darba rasējumi, tad tomēr ir nepieciešami rasējumi, kas satur būvkonstrukciju principiālos risinājumus tehniskā jeb būvprojekta stadijā. Principiālo risinājumu rasējumos ir jādod gan visus šķērsgriezumus, gan arī atsauces uz aprēķina atskaiti, gan arī jādod skaidras norādes, ka tie ir principiālie risinājumi, bet būvniecību jāveic pēc darba rasējumiem. Šajā stadijā tiek atrisināti visi būves konstruktīvie jautājumi kopumā; ja tā ir ēka, tad tā tiek izrēķināta no “augšas līdz apakšai”, un darba rasējumus ir iespējams sākt izstrādāt “no apakšas uz augšu”.

Latvijas likumdošana nenosaka precīzu būvvaldei iesniedzamo būvkonstrukciju risinājumu apjomu, bet tā nosaka, ka būvprojekta būvkonstrukciju daļa ir jādod “72.3.1. būvkonstrukcijas (pamati, pārsegumi, jumts un citas slodzi nesošas konstrukcijas) ar konstrukciju būtiskāko slodžu uzņemšanas mezglu detalizāciju: 72.3.1.1. būvkonstrukciju detalizēta aprēķinu atskaite, kurā norādītas visas slodzes, slodžu shēmas un kopējais aprēķina modelis;  72.3.1.2. grafiskā daļa, kas ietver sekojošo konstrukciju plānus, griezumus, izklājumus un mezglus;” – tieši šādā apjomā būvkonstrukcijas arī tiek atrisinātas tehniskā projekta stadijā.

Starpstadija – materiāli tenderim un līguma slēgšanai.

Daudzās valstīs par ļoti nozīmīgu tiek uzskatīta starpstadija pirms darba rasējumu izstrādāšanas, kurā tiek sagatavoti tendera materiāli – principiālie risinājumi tiek papildināti ar papildus informāciju būvniecības līguma noslēgšanai. Latvijā nav vienotas prakses šajā ziņā.

Par būvkonstrukciju darba rasējumiem.

Prasības būvkonstrukciju darba rasējumiem ir detalizēti aprakstītas LVS 1046:2015 3. nodaļā. Darba rasējumos ir jābūt tai informācijai, kas ir obligāta uz būves, lai būvnieks varētu būvēt un būvuzraugs kopā ar autoruzraugu uzraudzīt. Kaut kādā apjomā arī darba rasējumos var būt dotas atsauces uz detalizācijas rasējumiem un arī uz autoruzraudzības risinājumiem (it īpaši rekonstrukcijās), tomēr arī tad darba rasējumiem ir jādublē detalizācijas rasējumos iekļaujamo informāciju tādā apjomā, lai veicot segto darbu pieņemšanu, būvniecības dalībnieki pārbaudāmo pamatinformāciju spēj nolasīt no tehniskā projekta (jeb būvprojekta) un ar to saistītiem rasējumiem.

Nenoliedzami, ka būvprojekta pilns apjoms ir darba rasējumi un tos ir jāizstrādā tam pašam BK principiālo risinājumu un kopējā aprēķina autoram, vai arī viņam ir jāpārbauda un jāuzņemas atbildību par katru darba rasējumu. Ja darba rasējumus kādu iemeslu dēļ nākas izstrādāt kādam citam inženierim (piemēram, dažreiz objekti ir tik lieli, ka tiek projektēti un būvēti desmit un pat vēl vairāk gadus, viss kas laika gaitā mēdz notikt), tad galīgo atbildību arī viņam ir jāuzņemas. To vienkārši nosaka Latvijas likumdošana – to, ka būvprojekta BK daļai ir viens BK daļas vadītājs. Ir iespējams atbildības sadalīt, paredzot vienu BK daļas vadītāju, piemēram, pazemei un citu virszemes, tad abiem savā starpā būtu jāsaskaņo no virszemes uz pazemi nododamās slodzes. Bet nav korekti mēģināt izdomāt, kā lai atbildības sadala starp vienu, kas uzņemas atbildības par shēmām kopumā un otru, kurš tad tikai par mezgliem un detaļām… Mēģinājumi dalīt šādas atbildības šobrīd pie Latvijā esošās likumdošanas un prakses nav korekti iespējami. Tādēļ, šobrīd tā ir normāla prakse būvvaldē skaņošanai sniegt principiālu risinājumu sējumu ar atsaucēm uz tālāk izstrādājamiem darba rasējumiem (un šīs atsauces ir obligātas – nav pieļaujams maldināt pasūtītāju un pārējos būvniecības dalībniekus par to, ka ar to var būvēt). Bet nav normāli atdot līdz darba rasējumu stadijai nepabeigtus risinājumus (t.i. tikai iesniegšanai būvvaldē prasīto minimumu) un pārtraukt darbu pie projekta. Var jau tā darīt, tikai tad jāapzinās, ka darba rasējumu izstrādātājs būs šī būvprojekta BK daļas autors, viņam arī jāuzņemas atbildība par BK risinājumiem kopumā. Un jāapzinās, ka ja tiek būvēts pēc projekta, kas neatbilst LVS 1046:2015 prasībām, tad varam uzskatīt, ka tiek būvēts bez projekta.

Darba rasējumus ir jāekspertē pirms šo rasējumu atdošanas realizācijai. Un tā ir pavisam normāla prakse, kas nav pretrunā ar Latvijas likumdošanu – iesniegt būvvaldē būvprojekta sējumu ar atsaucēm uz darba rasējumiem, pozitīvu ekspertīzes slēdzienu par būvprojektu un pozitīvu ekspertīzes sējumu par darba rasējumiem pamatu konstrukcijām. Tas ļauj uzsākt darbus pie pamatu izbūves paralēli turpinot darba rasējumu izstrādāšanu virszemes konstrukcijām. Ir tikai jāiegaumē, ka pēc pamatu izbūves un pirms augstāku konstrukciju būvniecības uzsākšanas, būvvaldē ir jāiesniedz nākošo pozitīvu ekspertīzes slēdzienu par nākošo darba rasējumu porciju. Pretējā gadījumā tiek veikta būvniecība bez projekta dokumentācijas, nav pieļaujams atsaukties uz būvprojektu, kur dota skaidra norāde darbus veikt pēc darba rasējumiem.

Par rūpnīcas u.c. detalizācijas rasējumiem.

Arī detalizācijas rasējumi ir būvizstrādājumu ražošanas dokumentācija un tie ir neatņemama būvprojekta sastāvdaļa. Prasības būvkonstrukciju detalizācijas rasējumiem ir detalizēti aprakstītas LVS 1046:2015 5. nodaļā. Ja būvprojekta darba rasējumos nav doti visi risinājumi, bet ir dotas, piemēram, piepūles ar norādēm mezglus detalizēt atbilstoši dotajām piepūlēm, tad detalizācijas projektā ir jāveic arī projektēšana tehniskā projekta stadijā. Par to ir jāuzņemas atbildību sertificētam speciālistam, un šādu detalizācijas projektu ir jāekspertē tāpat kā darba rasējumus. Sertificēta speciālista paraksts un ekspertīze nav nepieciešama tikai tad, ja visa tehniskā informācija jau ir dota būvprojektā un darba rasējumos (un par tiem ir saņemta pozitīva ekspertīze), un detalizācija faktiski ir vairs tikai ražošanas dokumentācija, par tādu dokumentāciju atbildību var uzņemties arī uzņēmuma valdes loceklis.

Par autoruzraudzības rasējumiem.

Uz autoruzraudzības rasējumiem attiecas visas tās pašas prasības, kas attiecas uz būvkonstrukciju darba rasējumiem. Arī autoruzraudzības rasējumus ir jāekspertē. Vispārīgie būvnoteikumi nosaka, ka autoruzraudzības rasējumus ir jāekspertē pirms to atdošanas uz būvi tad, ja “…tiek mainīts … būves, tās nesošo konstrukciju vai to daļu konstruktīvais risinājums attiecībā uz būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu”. Autoruzraugam pašam arī ir jāpieņem lēmumu par to, vai viņa risinājums maina mehānisko stiprību u.t.t. Bet, par cik šis lēmums tomēr būs subjektīvs, pamatoti būtu veikt ekspertīzi izdotajiem autoruzraudzības rasējumiem arī tad, ja pēc autora domām tas neko nemaina, bet tikai precizē. Ekspertīzi visiem izdotajiem autoruzraudzības rasējumiem būtu saprātīgi veikt vismaz reizi gadā un noteikti tāda ir veicama pirms būves nodošanas ekspluatācijā.

Par būvprojekta pēcuzraudzību.
Par to ir nepieciešams sākt diskutēt, šobrīd varam vienīgi atzīmēt, ka Latvijā pēc būtības tāda netiek praktizēta.

Nobeigumā.

Šī arī ir mūsuprāt loģiska projektēšanas kārtība. Ja Latvijas likumdošanā tomēr ir punkti, kas neļauj šādu projektēšanas kārtību uzturēt, tad būtu nepieciešamas attiecīgas likumdošanas izmaiņas – lai mēs pie šādā veidā varētu strādāt likumīgi.

No visa iepriekšminētā ir skaidrs, ka pasūtītājam ir jārēķinās ar nepieciešamību nodrošināt ekspertīzi visām stadijām (būvprojektam kopumā, darba rasējumiem, detalizācijas rasējumiem un autoruzraudzības rasējumiem). Kaut arī tādas prasības nav tieši norādītas likumdošanas aktos un noteikumos, tas tieši izriet no labas profesionālās prakses, netieši arī no likumdošanas prasībām.

Jautājumi par būvkonstrukciju projekta apjomiem tiks precizēti turpmākajos rakstos.

Šī raksta pielikumā: Būvkonstrukciju projektēšanas shematisks attēlojums.

 

LBPA valdes un aktīvāko biedru vārdā

Normunds Tirāns

Dalamies ja ir iepaticies

4 komentāri

  1. tuktuk /

    Par to MBP 0) stadiju bik neprecīzi, jo Vispārīgo būvnoteikumu punkts 14. Pirms izstrādāt būves atjaunošanas, pārbūves vai restaurācijas būvprojektu minimālā sastāvā, būvniecības ierosinātājs nodrošina būves vai tās daļas tehnisko apsekošanu, kā arī kultūrvēsturisko inventarizāciju atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības jomas normatīvo aktu nosacījumiem, ja būve ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis. Tehniskās apsekošanas atzinumu un kultūrvēsturiskās inventarizācijas dokumentāciju pievieno būvniecības ieceres iesniegumam.

  2. Ivars /

    Manprāt jau darba rasējumu detalizācijas pakāpei nav tādu objektīvu robežu. Tā lieta arvien ir visai subjektīva lieta. Līdz ar to pilns projekts kā tāds arvien būs strīdīga lieta. Strīdīgas lietas aizvien nonivelē atbildību. Tā teikt, vajadzīga nagla nav iedzīta jo tā nav parādīta darba rasējumos.
    Kāpēc projektētājam būtu jazina kāda detalizācija katram būvniekam vajadzīga? Lai būvnieks pats skatās kur un kāda detalizācija tam vajadzīga, un pasūta ja savādāk nevar uzņemties atbildību.
    Tāpēc kas man būs, ja es kā projektētājs detalizēju pēc savas projektētāja izpratnes un atbilstoši nolīgtai samaksai, kas gandrīz vienmēr ir par minimālo projekta sastāvu – praktiski arhitekti nekā savādāk nepasūta?

    • Pasūtītājs kurš meklēs – kas var lētēk – to arī atradīs. Var pa pusvelti dabūt arī atpakaļ paciņu ar savu projektēšanas uzdevumu, kam priekšā pielikts nosaukums “būvkonstrukciju projekts”, tad lai celtnieks pats taisa tādu detalizāciju kādu vēlas…
      Par to kas uz būves ir nepieciešams lai darbu vadītājam ir uz ko atsaukties un būvuzraugam kopā ar autoruzraugu ir ko uzraudzīt – tas ir aprakstīts profesionālajā standartā LBPA-PS-001.
      Bet šis raksts ir par ko citu – te vispārīgi ir aprakstīts tas kādā stadijā ko vajag projektēt un ko ekspertēt. Un vislielākās neskaidrības pie mums vēl arvien rada ekspertīzes.

  3. Ivars /

    LBPA-PS-001 cik saprotu ir rekomendējošs statuss.
    Viss jau tur ir pareizi, bet mani piemēram ne pārāk satrauc ko, kur un kā vajag projektēt (praktiski tas būtu jānosaka būvvaldei un pasūtitājam – arhitektam, …), bet gan tas par ko, kur un kā katrs speciālists ir atbildīgs kopējā processā.
    Ekspertīze vēl aizvien rada neskaidrības? Bet kādreiz manprāt neradīja. Ekspertīze bija valsts, par cietu cenu, ar godīgu un zinošu ekspertu piesaisti.
    Ja par ekspertiem, tad jāsaka dažreiz (Maksimas gadījumā) besī ārā. BK sadaļas vadītājs esot atbildīgs ne vien par to kas ir projektā, bet arī par to kas tiek izbūvēts? Arī par to kas tiek izbūvēts ne pēc projekta? Absurds! Viens atbild par visu, visi par neko. Manprāt te jau ir nepareizu uzskatu vaina. Ja ar tādiem uzskatiem ko būvē tad skaidrs ka līdz nelaimei nemaz nevar būt tālu.
    Atvainojos ja nav varbūt gluži “par” tēmu, cerot ka ir vismaz “pie” tēmas.

Atstāt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Time limit is exhausted. Please reload CAPTCHA.