Būves informācijas modelēšana Latvijā šobrīd un nākotnē

Būves informācijas modelēšana Latvijā šobrīd un nākotnē

2015.04.20

Kas ir BIM

Noteikti vairākums no mums, būvniecībā iesaistīto, tieši vai netieši būs jau saskārušies ar BIM. Bet vai mēs visi vienādi saprotam, kas tas ir un ko ar to darīt?

Saīsinājumu BIM lieto dažādos kontekstos. BIM – būves informācijas modelēšana (Building Information Modeling – angļu val.) – ir:
1) modelis, kā digitāls būves trīsdimensionāls (3D) modelis, kas satur informāciju par būvi, par tās materiāliem, par iekārtām būvē;
2) modelēšana, kā informācijas modeļa izstrādes process;
3) process, kā darbu vadīšana vidē, kas balstās uz būves informācijas modelēšanas tehnoloģiju un vadīšanas metodēm.

Un kopumā visiem laikam vairāk vai mazāk ar BIM ir jāsaprot sekojošo: ja līdz šim katrs speciālists radīja rasējumus ar kādu CAD programmas rīku, tad BIM visi iesaistītie kopā „ceļ” digitālu būvi, pēc kā tad tiek uzcelta būve dabā. Un ja arī daļa no iesaistītajiem strādā kādā citā tehnikā, jebkurā gadījumā tas tiek apvienots (koordinēts un beigās akceptēts) radītajā BIM modelī.

Ar BIM mēs varam kļūt efektīvāki, samazināt kļūdas, uzlabot kvalitāti, paātrināt kopējo būvniecības procesu, un tas ļaus mums būt arī konkurētspējīgiem citur Eiropā. Šobrīd būvniecības nozarē iesaistītajiem – arhitektiem, būvinženieriem, būvdarbu veicējiem, ražotājiem, pasūtītājiem – tiek plaši reklamēts, ka BIM pārveidos nozari un ka tas jau notiek daudzās citās Eiropas valstīs (Lielbritānijā, Zviedrijā, Somijā, Francijā). Iespējams, tāpēc tik bieži BIM tiek pārprasts un novienkāršots līdz 3D modeļa izstrādei ar kādu no populārākajām programmatūrām – ArchiCAD, Revit, Tekla u.c.

BIM tiecas uz to, ka būves ģeometriskais modelis, kopīgi strādājot visiem būvniecības procesā iesaistītajiem speciālistiem tiek pilnveidots ar informāciju, un izmantots ne tikai projektēšanā, bet arī tāmēšanā, plānošanā, būvniecībā un vēlāk arī ekspluatācijā. Solītais rezultāts var tikt sasniegts ar nosacījumiem – projektā iesaistīta profesionāla un kompetenta komanda, tiek veikta laba procesu vadība un projektā iesaistīto pušu komunikācija. Galvenokārt, gribētu uzsvērt tieši komandas nozīmi.

BIM otra puse

Tomēr tikai 3D modelēšanas datorprogrammas izmantošana vēl nav BIM un tā nesniedz solītos ieguvumus. Pat gluži pretēji – izmantojot 3D programmas, ir nācies saskarties ar kļūdām, palielinātām būvniecības izmaksām, nokavētiem termiņiem. Tā iemesls ir apšaubāmi risinājumi, kas drosmīgi samodelēti datorpogrammās. Datorprogrammas visbiežāk gādā tikai par to, lai dažādu būves elementu ģeometriskie gabarīti nekonfliktē. Konstrukciju nestspējas atbilstība būvnormatīvu prasībām paliek būvinženieru ziņā. Dažas datorprogrammas piemeklē tuvinātus minimālos šķērsgriezumus, bet neskaitāmu lapaspušu garajā “SOFTWARE LICENSE AGREEMENT”, cita starpā, arī norāda, ka paša lietotāja atbildība ir “VERIFY THAT THE RESULTS OF ANY CALCULATIONS AND/OR DATA PROCESSING CARRIED OUT BY THE SOFTWARE ARE CORRECT AND THAT THEY ARE VERIFIED AS CORRECT BY AN APPROPRIATELY QUALIFIED PERSON OR WHERE APPROPRIATE, A QUALIFIED CIVIL/STRUCTURAL ENGINEER”*. Bet bieži pie mums tas tiek ignorēts un attīstoties digitālajam laikmetam, kā kvalitātes simbols tiek reklamēti datorprogrammu veiktie aprēķini un viegli uztveramie 3D modeļi. Tiek uzsvērts, ka: „[…] ar roku veiktie aprēķini ir pārāk rupji, dators daudz precīzāk sarēķina. […] rasējuma līnijās jau nevar īsti saprast, modelī viss ir uzreiz skaidrs.” Nopietnās avīzēs tiek aprakstīti sabiedriski nozīmīgu būvju projekti uzsverot, ka “[…] nesošo būvkonstrukciju aprēķinus veic datorprogramma […]”.

Dažkārt jaunās paaudzes inženieri, tehniķi un šīs nozares autodidakti mācību iestādēs vai pašmācības ceļā apgūstot datorprogrammas ir sajutušies spējīgāki nekā patiesībā ir, dažkārt nemaz nenojaušot, ko nezina un kādas kļūdas pieļauj. Datoru pašu ģenerētās (un dažkārt nepārdomātas) aprēķinu shēmas tiek „grūstas” 3D aprēķina programmās, tiek iegūti kaut kādi rezultāti, un nesošo būvkonstrukciju aprēķini tiek pamatoti ar datorprogrammu izdrukām. Kādu gala rezultātu var gaidīt no datorprogrammas operatora, kuram ir iedots ar programmatūru apgādāts dators? Operatoram vienkārši ir ļoti vājš un, dažkārt, pat nepareizs priekšstats par būvkonstrukciju projektētāja darbu. Pat iespējams, ka šis 3D modeļu izstrādātājs nemaz nav ieguvis izglītību, kas saistīta ar būvniecību.

Vēl vienu ēnas pusi šā brīža BIM ieviešanas procesā mēs varam saskatīt datorprogrammu tirgotāju laipnajās aktivitātēs. Viņi sludina vispārēju BIM ieviešanu – tas loģiski – tad vajadzēs pirkt viņu programmas, normāls bizness. Bet, kad viņi taisās uz BIM standarta radīšanu, ir jāseko līdzi. Nedrīkst pieļaut, ka tiek radīts “oficiālo” BIM programmu saraksts vai sertificēšana. Nedrīkst arī BIM padarīt par obligātu. Un ir jāskatās līdzi kā, it kā neatkarīgi profesionāļi, kas saistīti ar datorprogrammu tirgotājiem, sāk uzsvērt nepieciešamību pēc BIM obligātuma un citiem regulēšanas pasākumiem.

Bet netiek atcelts prasības būvkonstrukciju projektam

Jāatceras, ka Latvijā izstrādājot būvniecības projektu, vēl arvien darba rezultāts ir rasējums – papīrs, kas tiek izdrukāts un parakstīts. Atbildību uzņemas tie, kas to rasējumu ir parakstījuši, un sadaļas vadītājs arī apliecinājis, ka projekts atbilst likuma prasībām. Atcerēsimies, ka datorprogrammu izstrādātāji un tirgotāji par rezultātiem atbildību neuzņemas, atbildīgs ir atbildīgais speciālists, kurš ir parakstījis rasējumus.

Arī strādājot BIM, tehniskā projekta dokumentācija ir rasējumi, kas noformēti atbilstoši likuma prasībām un labai praksei. Papildus dokuments ir aprēķina atskaites, kurā ir apkopoti aprēķini (arī ar datoru veikto aprēķinu rezultāti, kurus atbildīgajam inženierim jāmāk aizstāvēt un pamatot ar vienkāršotiem aprēķiniem). Ir maldīgs iespaids, ka 3D bildes rasējumā, datoraprēķini un elektroniski faili ir gala projekta dokumentācija. Tas viss ir tikai palīgmateriāls komunikācijai projektēšanas grupā un ar pasūtītāju, kā arī ātrākam un precīzākam darbam.

Būvniecībā šobrīd ir daudz izaicinājumu. Būves kļūst sarežģītākās, izpildes termiņi īsāki, projektā iesaistīto vairāk un arī tirgus globālāks. Nav jautājums – būt vai nebūt BIM. BIM citur jau ir, pie mums būs. Jautājums, kā mēs to saprotam, ieviešam un lietojam. Vairums no datorprogrammām ir ļoti labi rīki. Ja atbildīgi tiek veikta konstrukciju nestspējas un noturības analīze, ja izpildījums ir precīzs un process ir koordinēts, tas ceļ darba ražīgumu, samazina kļūdas, palīdz būvniecībā iesaistītajiem labāk (lasīt – nepārprotami) izprast projektu un galu galā nodrošināt labāku kvalitāti.

Pilnas BIM (AR, BK, tīkli, detalizācija, būvniecības procesi, as build, ekspluatācija) ir ļoti darbietilpīgs, kura kopējās izmaksas ir lielākas par konvencionālas projektēšanas (bez BIM) izmaksām. Vispār BIM nedrīkst pozicionēt kā automatizētas projektēšanas instrumentu, tas ir sadarbības modelis, tas samazina nesaistes un uzlabo datu apmaiņu, bet jānodrošina pilna procesa modelēšana. Ir skaidrs, ka ja netiek nodrošināta pilna cikla modelēšana, ja nenotiek kvalitatīva visu iesaistīto pušu sadarbība (turklāt sākot ar attiecīgu būvprojekta vadību un beidzot ar tāmētājiem un celtniekiem), tad BIM pārvēršas labākajā gadījumā par naudas izniekošanu.

Nav pamatots datorprogrammu lobija un atsevišķu entuziastu uzstādījums “BIM par katru cenu”, kas izklausās pēc datorprogrammu tirgotāju slēpta aicinājuma “mūsu darorprogrammas par mūsu noteikto cenu”. Rekonstrukcijas gadījumos BIM lietošana visbiežāk būs nepamatota. Un arī ar roku uz rasējamā dēļa izstrādātiem tehniskiem risinājumiem, ar roku dotām autoruzraudzības skicēm un līdzīgām komunikācijas formām ir jābūt tikpat likumīgām, kā citā tehnikā (ar datoru, piemēram) radītām. Jo ir jāizšķir – kas ir būtība un kas ir forma.

LBPA aktīvāko biedru viedokļus apkopoja un kopīgu viedokli formulēja Jānis Šiliņš un Normunds Tirāns.

Aicinām visus būvprocesa un ekspluatācijas dalībniekus uz diskusiju par BIM.

*) pārliecinās, ka rezultāti no jebkādiem aprēķiniem un / vai apstrādātiem datiem, ko veic programmatūra, ir pareizi un ka tie ir pārbaudīti, un tos par pareiziem ir atzinusi attiecīgi kvalificēta persona, attiecīgi kvalificēts būvinženierim / būvkonstrukciju projektētājs

Dalamies ja ir iepaticies

18 komentāri

  1. Sajūta lasot ir, ka BIM ir elles perēklis.

  2. Man tāds jautājums, vai BIM sevī ietver arī būvkonstrukciju aprēķinus (patiesībā arī visu citu sadaļu)?

    Par to elles perēkli – ļoti trāpīgi 🙂

    • pēc definīcijas neietilpst. taču dažās programmās pastāv iespējas aprēķināt vienā vidē un pāreksportēt uz citu vidi.
      BIM būtībā var atspoguļot “perfektu” būves kopiju digitāli- datorā. Caurules, vadi, ventilācija utt. To visu var salikt kopā un arī apskatīt katras daļas dizaineri. Detalizācija ir nosacīti neierobežota.

      p.s. 3D projektēšana uzreiz nav BIM. 3D projektēšana ir štelle pat bez BIM pielietošanas.

  3. Kolēģi, man šķiet ka ironija tomēr ir lieka. Nav šaubu ka BIM – tas ir lielisks sadarbības modelis. Nu bet netiek izšķirts – kas ir būtība un kas ir tikai forma. BIM būtība tiek pārprasta t.sk. pateicoties konkrētu programmu lobijam, un t.sk. dēļ mūsu pašu muļķības (plašā mērogā). Vispār vispirms ir nepieciešams mums pašiem tikt skaidrībā par jēdzieniem.

    Un visbeidzot mēs paši pēdējā laikā bieži redzam nepārspējami zemā inženiertehniskā kvalitātē saražotus nelietojamus un formālus projektus kuros lielākais uzsvars ir uz 3D attēliem, bez tehniskās informācijas un bez konkrētiem izmēriem ražošanai – tā esot detalizācija, bez aprēķiniem – bet ja vajag tad no kompja kaut ko izdrukās; un ar reklāmu ka tas esot BIM – moderni un labi. Vēl, tas esot “bizness” un vispār nākotne…

    • Visam augstāk teiktajam es principā piekrītu, bet var jau būt ka būtība nemaz netiek pārprasta, bet netiek saprasta līdz galam. Cik es no BIM saprotu, tad BIM, tā rupji izsakoties, ir tikai forma ar paskaidrojošo visāda veida informāciju. Un inženiera pamatdarbs – aprēķini tur nemaz neparādās. Tāpēc nolikt BIM`u šajā sakarā neuzskatu par korektu. Domāju ka vaina jāmeklē citur.

  4. Mārtiņš Studers /

    Par aprēķiniem.
    Var piekrist, ka aprēķini paši neparādās, taču parādās aprēķinu rezultāti – konstrukciju elementu dimensijas.
    Kādam var šķist, ka tās ir patiesas arī situācijā, kad nav korekti rēķinātas un vienkārši pieņemtas.
    Šeit arī slēpjas tā problēmas būtība (bet tāda ir it visur pat rokas rasējumos).
    Vai BIM atspoguļo informāciju, ka attēlotais konstrukciju elements ir rēķināts? Vai viss karkass, vai cita būves daļa ir rēķināta?
    Vai BIM informē, ka ir parādījušies papildu komunikāciju šķērsojumi vai slodzes, kuru rezultātā atsevišķi konstrukciju elementi būtu vēlreiz jāpārbauda ar aprēķiniem?
    Protams, šajā retorikā jāatsaucas uz projekta vadību, taču vai esam tajā projektu vadības līmenī, kad BIM ir instruments, kurš padara darbu vieglāku un vairāk efektīvu? Varbūt nepieciešams vispirms atrisināt projektu vadības un komunikācijas problēmas “parastā vidē” pirms ķerties klāt kaut kam jaunam.
    Skaidrs, ka sasniedzot atbilstošu līmeni nozarē (un tas neiekļauj projektētājus vien, bet arī būvniekus, apsaimniekotājus un citus ar būvi saistītos speciālistus) BIM kļūs par lielisku instrumentu.
    Tomēr vispirms aicinu sakārtot jautājumus par darba projekta un izpilddokumentāciju. Tas būtu mājas darbs pirms jau nopietnā līmenī runāt par BIM kā noderīgu un nepieciešamu būvniecībā valstiskā līmenī.
    Šobrīd lokāli ražotnēs ar BIM lietojumu nav nekādas vainas, bet jāņem vērā, ka ražotnēs infrastruktūra ir sakārtota, kamēr valstiskā līmenī tā joprojām tāda nav.

  5. Labdien!

    Mani sauc Igors un es esmu Msc BIM Management programas students Londonā un Daugavpils kompānijas Arhis projektu vadītājs (PM). Ļoti patīkami redzēt ka tiešām diskusija par BIM kaut reiz pūsgadā atkal uzsakas nopietnās vietās, un ne tikai software dealers semināros.

    Vai tas ir autora viedoklis, vai ir kāda statistika un pieradījumi Latvijas, Baltijas un Eiropas merogā?
    Tomēr tikai 3D modelēšanas datorprogrammas izmantošana vēl nav BIM un tā nesniedz solītos ieguvumus. Pat gluži pretēji – izmantojot 3D programmas, ir nācies saskarties ar kļūdām, palielinātām būvniecības izmaksām, nokavētiem termiņiem. Tā iemesls ir apšaubāmi risinājumi, kas drosmīgi samodelēti datorpogrammās.

    Arī gribētos pieverst uzmanību faktam (!!) un argumentēt pretī viedoklīm par izmaksu palielināšanu pielietojot BIM: BIM nav rīks (software vai hardware), nav 3d modelis un tās neietekmē uz inženiera atbildību vai macības nepieciešamību (īstenībā jāmācās vēl un vēl 🙂 ). No tā izriet ka cik daudz informācijas viņš saražo tagad, tik daudz viņš saražos BIM projektā. Tad kāpēc klientam jāmaksa vairāk?
    Īstenībā tas ir ļoti garš stāsts…

    • Ir jau tie gadījumi pārāk bieži kad “izmantojot 3D programmas, ir nācies saskarties ar kļūdām, palielinātām būvniecības izmaksām, nokavētiem termiņiem”. Vismaz ar kļūdām. Un tas mēdz gadīties tad kad tā BIM programma ir centusies arī sarēķināt.
      Ja tie BIM aprēķinu datoroperatori un cilvēki kas aiz viņiem stāv ir tādi “apņēmīgi”, tad šie mēdz apelēt pie tā ka “dators spēj izrēķināt smalkāk” (un tad viņiem svarīgi ir neiesaistīties diskusijā par datorprogrammā dotajiem robežnosacījumiem u.t.t.), tiek piepirkti “eksperti”, draudēts ar tiesāšanos par “cieņas un goda aizskaršanu” … Tad nu ko dators izmetis to arī uzbūvē.
      Ja produkts netiek tik asi aizstāvēts, tad kļūdas tiek labotas un tad gan tās palielinātās būvizmaksas un termiņu kavējumi.
      Bet citādi – lūdzam, nepārprotiet. BIM tiešām ir lielisks rīks – iespēja pirms mājas būvēšanas no reāliem būvmateriāliem par visa plānotā pareizību pārliecināties digitāli uzbūvētā mājā, tālāk tiešām arī “detalizācija nosacīti neierobežota”. Mēs tikai vēršam uzmanību uz visu to kas jau minēts rakstā.

  6. Valdis Priednieks /

    Interesants raksts. Paldies autoriem. Piekrītu galvenajām atziņām. Mana saprašana par BIM un tā priekšrocībām, ir tāda, ka ne jau smukās 3D bildītes ir tas lielākais ieguvums no BIM programmatūras pielietojuma. Ar BIM ir iespējams ģenerēt dažnedažādas specifikācijas, izrietošas no izveidotā modeļa. Tur ir BIM spēks. Te arī ir jāuzmanās. Iedomāsimies, piemēram, to pašu stiegrojumu dzelzsbetonā. Ko dos lielam objektam programmā automātiski izkalkulēts stiegrojuma apjoms, ja tajā nav ievērtēti stiegru pārlaidumi, atgriezumi, cik es zinu, BIM programmas spļauj ārā tīro teorētisko ideālo apjomu. Un tā par visām pozīcijām. Lai BIM programmā izveidotu labu projektu, autoram jābūt ar labām zināšanām būvniecībā pirmām kārtām. Plikas iemaņas BIM programmā, lai cik labas tās nebūtu, nedos neko vairāk par smukām 3D bildītēm.

    • persil /

      stiegrojums ir ne pārāk labs salīdzinājums.
      ja pat būvnieki paši spētu sarēķināt cik viņiem vajag, tad tas varētu kalpot par argumentu. taču to pat viņi paši nespēj.
      varēja arī zemes darbus pieminēt, tos pat ir iespēja pateikt precīzāk.
      taču bim programmas met ārā melnā metāla apjomu un dara to ar kretīnisku precizitāti. rezultāti ir reāli un dzīvē apstiprināti.

      par lieliem objektiem. var sadalīt daļās visu objektu, dot stiegras pa betonēšanas etapiem, elementiem, tipiem utt. ja ir labs bim modelis uztaisīts, tad tas viss ir iespējams.

      • persil /

        p.s. ja būvnieks iedotu vadlīnijas stiegrošanas darbiem – stiegru maksimālie garumi, pārlaidumu garumu(reālie dabā, nevis rasējumos norādītie), nelocītu stiegru garumus, tad varētu ari iedot reālu stiegrojuma apjomu.

        https://www.youtube.com/watch?v=itJD13y33Oc
        augstāk minētajā video var aplūkot diezgan izdetalizētu balstu tiltam. tādam varētu iedot precīzu specifikāciju.

  7. Jānis Šiliņš /

    Tas, ko mēs vēlējāmies uzsvērt ir BIM mānīgais iespaids par vienkāršu projektēšanu. Mēs vēlētos, lai programmu izsplatītāji un BIM popularizētāji vairāk uzsvērtu kādām kompetencēm ir jābūt speciālistiem, kas piedalās BIM procesā.
    Kļūdas un palielinātas izmaksas ir tajos BIM (lasīt 3D) projektos, kur darbu paveicis izmanīgs speciālists. Šādi speciālisti var ļoti veikli ģenerēt projektus, jo tas ir tik vienkārši -> https://youtu.be/Xsh50VvNM0s

  8. Mārtiņš Studers /

    Šāds mārketings ierauj pilnīgi citā pasaulē… bija grūti turēties pretī. Varu iedomāties, kas notiek, kad uzņēmumu vadītāji bez inženierzinātņu izglītības un projektēšanas pieredzes noskatās šo. Rodas viennozīmīgs priekšstats, ka inženieris vienlīdzīgs ar rūpnieciskās iekārtas operatoru.

    • Gundars /

      Tieši tā, tāda attieksme ir pieredzēta. “Kā, tu taču taisīsi BIMā, tad jau parīt būs gatavs projekts.” Bet jāsaprot, ka BIMā kā reiz visiem ir jābūt daudz gudrākiem, zinošākiem un atbildīgākiem. Ja cilvēkam savā galvā, savos izstrādātajos darbos ir kārtība līdz šim, tad pārejot uz BIM, nekādas problēmas nebūs. Bet ja haoss ir līdz šim, tad BIMs to tikai pieckāršos.

  9. Sveiki!
    Nedaudz novēloti esmu ieraudzījis šo interesanto diskusiju. Prieks dzirdēt, ka LBPA jautājums par BIM tiek aktualizēts.
    BIM jautājums Latvijā, tāpat kā daudzas citas jomas šobrīd krietni iepaliek no tā, kas notiek Pasaulē, Eiropā un pat pārējās Baltijas valstīs. Jāsaprot, ka BIM ir process, nevis tikai 3D modelis ar informāciju. Šajā procesā var iesaistīt lielāko daļu ar būvniecību saistīto pušu. Sākot no pasūtītāja līdz pat gala lietotājam un apsaimniekotājam. Ieguvumi šim procesam ir ļoti lieli gan kvalitātes, gan ilgtspējības, gan nozares sakārtošanā.
    Esmu piedalījies BIM rokasgrāmatas izstrādē, gan vidēji liela uzņēmuma BIM standarta izstrādē. Šogad paviesojos divās “BIM lielvalstīs” – Dānijā un Somijā, kur tieši BIM jautājumā uzklausīju veiksmīgu uzņēmumu pieredzes stāstus.
    Ar šo visu gribu teikt, ka esmu viens no tiem, kuru ļoti interesētu BIM jautājumu pacelt valstiskā līmenī, jo procesi, kas šobrīd norisinās ir ļoti sadrumstaloti un nav vienojoša faktora, kas ļautu Latvijai piedalīties plašāka mēroga diskusijās un norisēs. Esmu saņēmis ielūgumu iestāties organizācijā BuildingSMART Nordic (Piedalās OpenBIM standartu, piemēram IFC izveidē), bet no šī ielūguma nav jēgas, kamēr Latvijā nav izveidota kaut kāda veida vienota struktūra, kur, tā pat kā, būvkonstrukciju gadījumā tiktu risināti Latvijai būtiski BIM jautājumi.
    Šobrīd Eiropā ir apstiprināta Tehniskās komitejas izveide vienotu BIM standartu izstrādei Eiropā. Cik varēšu šajā procesā iesaistīšos, bet gribētu rast iespēju šādu informāciju nodot Latvijas interesentiem.
    Šobrīd meklēju veidu kā šo procesu virzīt, un interesentus, kas būtu gatavi aktīvi iesaistīties šādu jautājumu risināšanā Latvijas mērogā, jo izpratne par BIM vai nu nav vispār, vai arī ir neprecīza/nepareiza.

    • Gundars /

      Ieguvumi no BIM nav no paša par sevi, bet gan tāpēc, ka cilvēki, kuri iesaistīti ir zinoši, spējīgi sadarboties un būt atbildīgi. Un BIM ir tikai kā instruments. Kamēr cilvēkos būs haoss, būs “lietu sabīdīšana”, BIM neko nedos. Patreiz bieži ir tā, ka tie kas lemj, kuri dala finanses, kuri nosaka toni, grib to darīt kā līdz šim, ar saviem “vecajiem niķiem”, un tad izliekoties baigi “ejoši līdz laikam”, piesauc BIM kā panaceju, ka tad jau viss sakārtosies.

  10. Pi /

    BIM is an intelligent model-based process that provides insight to help you plan, design, construct, and manage buildings and infrastructure.

  11. Ivars /

    BIM programmas un iespējas ir sensācija būvprojektēšanā un pakāpeniski notiks šo datorprogrammu efektīva uzlabošana. Tikai kā likums šādas datorprogrammas ir jāstandartizē pielietojot kontroles formulas un kritiskos lielumu, tas ir min, max slodžu izvērtējumu. Ideālā gadījumā BIM ir jādarbojas arī tāmēšanas un modulēšanas režīmā atbilstoši cenu līmenim un to svārstībām. Apsveicu Kasparu Bondaru un profesors, Dr. sc. ing. Aināru Paeglīti par inovatīvu metožu meklēšanu Būvniecības procesos!