Priekšlikumi būvniecības nozares profesionālās vides sakārtošanai

Priekšlikumi būvniecības nozares profesionālās vides sakārtošanai

2013.11.27

Priekšlikumi būvniecības nozares profesionālās vides sakārtošanai no būvkonstrukciju projektētāju skatupunkta:

  1. Nekavējoties noteikt būvkonstrukciju aprēķina atskaiti par obligātu būvprojekta sastāvdaļu. Projekta aprēķina atskaitei jābūt izstrādātai atbilstoši LBPA Profesionālajam standartam LBPA-PS-001 (3.nodaļa), jo neviena cita labāka, detalizētāka dokumenta Latvijā nav. Projekta aprēķina sējums jāiesniedz būvvaldē glabāšanai arhīvā kopā ar pilnu projekta dokumentāciju elektroniskā veidā.
    Pozitīvu ekspertīzes slēdzienu projekts nevar saņemt bez aprēķina atskaites ekspertīzes, kā arī būtu nepieciešams saņemt būveksperta atzinumu par veiktajiem aprēķiniem.
    Aprēķina sējumam jābūt publiski pieejamam līdzīgi kā citiem būvvaldes arhīvā nodotajiem projekta dokumentācijas materiāliem. Nepieciešamības gadījumā būvvalde var veikt vai arī uz projekta pasūtītāja rēķina pasūtīt papildus ekspertīzi.
    Tāpat rekomendējam noteikt profesionālo standartu LBPA-PS-001 kā obligātu būvprojektu izstrādāšanai. Ja EM juristi saredz jebkādas šī profesionālā standarta nesaistes ar spēkā esošo likumdošanu, vai arī EM ir kādi priekšlikumi, lūdzam par to informēt LBPA, sazinoties pa e-pastu. Standarta 2012.gada versija atrodama šeit.
  2.  

  3. Visiem valsts nozīmes projektiem un nozīmīgiem sabiedriskiem objektiem, kas patlaban atrodas būvniecības stadijā, nepieciešams būvvaldē iesniegt būvkonstrukciju aprēķina atskaiti. Aprēķina atskaites jāiesniedz būvvaldē 1 mēneša laikā elektroniskā (*.pdf) formātā. Šis būtu pamatots pagaidu risinājums līdz jauna sastāva (ar būvvaldē iesniegtām un ekspertu pārbaudītām un atzītām aprēķinu atskaitēm) būvprojektu ieviešanai.
  4.  

  5. Nepieciešams maksimāli ātri pārtraukt būvkonstrukciju projektēšanas „duālo” sistēmu un Eirokodeksus noteikt par vienīgajiem būvkonstrukciju projektēšanas standartiem Latvijā.
    Ekonomikas ministrijai ir jāatrod finansējumu Eirokodeksu Latvijas nacionālo pielikumu publicēšanai Ekonomikas ministrijas mājaslapā, līdzīgi kā tas ir Ziemeļvalstīs. Saistībā ar šo vēlēsimies plašu diskusiju, jo līdz šim šādus mūsu priekšlikumus neviens nav ņēmis vērā vai pat uzklausījis.
    Papildus tam nepieciešama valsts finansēta programma būvkonstrukciju projektētāju apmācībām pārejai uz Eirokodeksiem. LBPA rekomendē intensīvu praktisko apmācību kursu.
  6.  

  7. Nepieciešams pēc iespējas ātrāk ieviest Būvniecības informācijas sistēmu (BIS). BIS nodrošina caurskatāmību būvniecības dokumentācijai, dod iespēju uzlikt par pienākumu visām būvniecībā iesaistītajām pusēm nekavējoties ziņot elektroniski par ārkārtas situācijām objektā. Papildus dokumentācijas caurskatāmības nodrošināšanai tas arī dotu iespējas fiksēt visas avārijas būvobjektos Latvijā, un ieraudzīt arī to, ko mēs nemaz nevēlamies redzēt. Tāpat piedāvājam rosināt izmaiņas aktuālajā likumdošanā, par savlaicīgu neziņošanu par būvēs un būvobjektos notikušām avārijām visām iesaistītajām personām (īpašniekam, īrniekam, ģenerāluzņēmējam, būvuzraugam) nosakot kriminālatbildību. Šī norma, tāpat kā “dzerājšoferu” likšana cietumā, varētu uzlabot situāciju ar patieso faktu slēpšanu.
  8.  

  9. Ir obligāti atjaunojams projekta galvenā inženiera, tautā saukts par “GIPu”, amats. Kā arī jānosaka, ka projekta galvenais inženierim ir obligāti jābūt pasūtītāja konsultantam no būvniecības ieceres brīža līdz pat objekta nodošanai. Līdz šim bieži radušās šaubas par formālo būvprojektu vadītāju profesionālajām spējām pilnā apjomā uzņemties atbildību par visām projekta sadaļām kopumā. Nepieciešamas izmaiņas būvniecības speciālistu sertifikācijas sistēmā (bet to jau visi tāpat apzinās).
  10.  

  11. Nepieciešams izstrādāt profesionālos standartus visiem būvniecības procesiem – līdzīgi, kā to ir izdarījuši LBPA, definējot būvkonstrukciju projekta un aprēķina kvalitātes kritērijus. Tajā skaitā ir nepieciešami skaidri kritēriji būvekspertīzei, būvuzraudzībai un autoruzraudzībai, skaidri nodefinējot būvuzrauga un autoruzrauga pienākumus. Ir jāpaļaujas uz profesionālo organizāciju godprātīgu darbu, bet nepieciešama visu būvniecībā iesaistīto diskusija.
  12.  

  13. Nepieciešamajiem pasākumiem finansējumu varētu iegūt, ieviešot obligāto ģenerāluzņēmēja nodevu 0.5% apmērā no būvprojekta būvizmaksām. Iegūtie līdzekļi būtu jānovirza būvzinātnes un būvniecības kvalitātes sistēmu attīstībai, piemēram būvtehnoloģiju, būvkonstrukciju un būvmateriālu pētniecībai, lai uzlabotu ēku un būvju drošumu un 3. punktā minēto pasākumu realizācijai.

 

LBPA valde

Dalamies ja ir iepaticies

60 komentāri

  1. Līga /

    Piekrītu! Ļoti labi uzrakstīts. Vajadzētu, lai arī plašākai sabiedrībai un LBS nonāk.

  2. Edgars Kaplers /

    Labdien.
    Sakiet, lūdzu, vai asociācija publicēs arī oficiālo vēstuli, kas adresēta Ekonomikas Ministrijai, ar pilnu priekšlikumu tekstu?

  3. Ivars /

    Nevaru piekrist. Nevajag strēbt karstu un veidot būvinženieriem naidīgu politiku. Duālo sistēmu nevar likvidēt steigā. Steiga dos tikai negatīvu iznākumu. Jeb ko , taisāties atpalikušākos Eikodeksa ieviešanā izspiest no aprites? Vajag piekopt būvinženieriem draudzīgu politiku un nekaisīt pelnus uz galvas. Notikušais nav būvinženieru vaina , bet nolikvidētās valsts būvekspertīzes sekas. Ja ko vajag steidzīgi , tad vajag steidzīgi atjaunot valsts būvekspertīzi un visus sab. nozīmīgus projektus pārrēķināt.

  4. Mārtiņš Studers /

    Publicētais ir oficiālā vēstule EM.
    Papildus brīvā formā iesniedzām arī zemāknorādīto.

    Zinām, ka daudz ko neesam paspējuši iekļaut, piemēram:
    – plašāk par būvpraksi un sertifikāciju;
    – par nepieciešamo izpilddokumentāciju (lai zina, kas beigās uzbūvēts);
    – par ekspertīzēm;
    – par daudzām citām lietām …
    Par to turpināsim.

    Viss patlaban tomēr notiek strauji.

    Domājam, ka ar kaut ko jāsāk un vēlāk turpinām.

    Esam gatavi iesaistīties un sniegt savu palīdzību Ekonomikas Ministrijai.

    • Ivars /

      Es domāju ka ir pienācis laiks būvinženieriem beidzot parūpēties arī par savu ādu. Labs būvinženieris katrā ziņā ir ar veselu , nevis ar birokrātisku nolikumu un dažādu kodeksu saplosītu ādu un garu , manprāt.

      • Līga /

        Tas, kas ir uzrakstīts ir absolūta normala prakse Eiropā… personīgā pieredze. Tā noteikti nav tukša birokrātija. Reizē tas palīdzēs sakārtot cenu politiku… jo nevarēs uztaisīt projektu pāris dienās.

        • Ivars /

          Nu bet ko tādu labu dos tie aprēķinu atskaišu sējumi? Kas viņus skatīs? Nav nekādu problēmu pārrēķināt , kā to pierādīja tagad tas igauņu aprēķinu Hakinens. Pārrēķins manprāt ir daudz drošāks nekā cita būvinženiera aprēķinu pārbaude. Es uzskatu ka aprēķini tomēr ir paša būvinženiera iekšēja lieta , un izvilkt , vai arī no jauna izrēķināt tos vajag tikai tad kad esksperti visapkāt jau konkrēti sāk pārrēķināt konkrētu objektu.

        • Ivars /

          Kas attiecas uz to projektu pāris dienās. Es nevaru iedomāties ka kāds nozīmīgus objektus bez aprēķiniem taisa. Drīzāk problēma ir detalizācijas pakāpē. Bet kas vēl labāk var nodrošināt līdzīgu detalizācijas pakāpi līdzīgiem objektiem kā valsts monopols uz ekspertīzi. Konkrētas ekspertīžu izmaksas – tarifi , laiks , minimālas korupcijas iespējas.

  5. Aprēķina atskaites sākumā nepieciešams nodefinēt izejas datus – būvnormatīvus (mūsu “duālā” sistēma), slodzes, projektēšanas nosacījumus un pieņēmumus. Parasti eksperta saruna ar autoru sākas ar “zvejošanu duļķainos ūdeņos” – paskatamies šādi – tad būs tā…
    Aprēķina atskaitei nav jābūt makulatūrai ar ko apžilbināt pasūtītāju, tai pēc būtības jāatspoguļo rezultātus.
    Aprēķina atskaite neatbrīvo būvekspertu no kontrolaprēķinu veikšanas, bet ir nepieciešama kvalitatīvai diskusijai.
    Bet galvenais – ir jāsaprot, ka aprēķina atskaite ir nepieciešama inženieriem pašiem – bieži lai sakārtotu to haosu, kas rodas prātos kad visādi pierēķini atrodami dažādos excel failos un uz lapiņām (labi ja sašūtas vienā kaudzē, citreiz pa visu biroju).

    • Ivars /

      Nu nekādi nevaru piekrist pēdējai rindkopai. Es pat teiktu – līst cita inženiera virtuvē un rūpēties tur par kārtību ir pat profesionāli neētiski , manprāt. Katrs inženieris tomēr pats vislābāk zin un jūt kas viņam vajadzīgs sekmīgam darbam , katram var būt sava aprēķinu vekšanas sistēma un kārtība , un domāju ka katrs inženieris ir tiesīgs šo savu sistēmu un kārtību arī aizsargāt no izjaukšanas no ārienes un svešas sistēmas un kārtības uzspiešanas. Jeb kas , mēs esam roboti ko vajag ieregulēt?

  6. Gatis Počs /

    Ivar,
    1. Aprēķini ir inženiera izdarītās izvēles pamatojums un apliecinājums.
    2. Inženiera darbs jeb tiešais pienākums ir veikt aprēķinus. Noformēt rasējumus var arī tehniķi.
    3. Aprēķinu noformēšana un iesniegšana kopā ar projektu ir obligāta prasība vairākās Eiropas un ne tikai Eiropas valstīs.
    Tāpat tā bija arī prasība padomju laikos. Galu galā pēc aprēķina atskaites var pārbaudīt vai nav ielaista kāda kļūda. Tāpat var arī noteikt vai persona, kas atskaiti sagatavojusi vispār kaut ko saprot no apskatītā jautājuma.
    4. Pat LR likumdošana nosaka, ka jāsagatavo un arhīvā jāuzglabā aprēķina atskaites.
    5. Gadījumā, ja tev nav pārliecības par saviem aprēķiniem, tad varbūt met mierā to, ko dari, lai nesanāk kāda avārija? Galu galā no kā tu baidies vairāk – no tā ka kāds apšaubīs tavu kompetenci vai arī kādas rupjas kļūdas gadījumā notiks avārija un ies bojā cilvēki?
    6. Ivar, kas tu esi – Ivars Sergets?

    • Ivars /

      Aprēķini protams ir izvēles pamatojums , bet ne vienīgais. Jautājums jau ir par to kāpēc man tie jānoformē arī tad kad neviens neko pamatot neprasa? Kad prasīs tad ar piestādīšu protams. Bez tam , priekš kam tad sertifikācija? Nu un protams , varbūt tomēr cienīsim viens otru un īpaši uzstājīgi nemācīsim viens otru kad sanāks avārija , kad ne. Dievs vien to zina.
      Man tiešām ir skumji , it kā nav vairs padomju laiki , liekas ka inženieris nav vairs tikai skrūvīte kuru regulēt un pieregulēt , ka inženieris tiks vērtēts pēc gala produkta , tas ir objekta rasējumiem , kļūdu daudzuma un biežuma tajos, bet nē , kāds vēl te kādu grib padīdīt ar pašu procesu , ar aprēķiniem . Grib dīdīt ar sertificēšanu , tad dīdīt vēl ar aprēķinu noformēšanu , bet dzīve tak rāda ko citu. Nav tak muļķi tie būvinženieri , bet nu kļūdās. Un nav kas pārbauda , kas pārrēķina. Ir tikai dīdītāji , tikai dīdītāji. Tā kā būvinženieri paši sevi dīda , laikam nedīda neviens. Un man ir par to tikai skumji. Neesmu Ivars Sergets , bet jūtu viņam līdz.

  7. Eduards /

    1.Nav izprotams kāpēc sākumā tiek rakstīts ka jābūt pēc LBPA-PS-001, bet nākošaja teikumā jau rakstīt ka iesakam.
    2. Nav saprotams kurš tad pārbaudīs tos aprēķinus? Būvvaldē strādājošie profesionāļi vai arī LBPA speciālisti?
    3. Ko nozīmē maksimāli ātri? Viens mēnesis vai viens gads? Kurš apmācīs inženierus? Nesaprotu kāpēc uz nodokļu maksātāju rēķina ir jāapmāca būvinženieri.
    4. Redzot kas veidos un uzturēs to BIS sistēmu, tad man gribētos tomēr pagaidīt, kamēr šai lietai pievēršās speciālisti un pasniedzēji no LLU un RTU.
    5.Par šo punktu varu tikai piekrist, jo katrā uzņēmumā jābūt vienam inženierim, kas pārbauda iekšējos aprēķinus, vai nu arī palīdz ar to veikšanu.
    6.Nezinu vai LBPA-PS-001 var uzskatīt par standartu, jo visas aprakstītās lietas ir vispārpieņemta prakse. Man liekas ir jāiztrādā LBN, tāds pats kā LBN 405-01, kur viss ir skaidri un gaiši sarakstīts.
    7.Šo punktu būtu jāuzņemās universitātēm LLU un RTU nevis atkal mistiskajām organizācijām, kas neko nerisinās, bet gan par eiropas naudu rakstīs sacerējums kā būtu jābūt.

  8. Aleksejs /

    Piekrītu, ka noformētam aprēķina sējumam ir jābūt klāt pie projekta un jāatjauno valsts ekspertīzi valsts nozīmes un nozīmīgiem sabiedriskiem objektiem. Projektētāju apmācības pārejai uz Eirokodeksiem ir kliedzošā nepieciešamība.

  9. Ivars /

    Es uzskatu tā. Tā no Eiropas , par Eiropas naudu ievestā prasība par aprēķiniem nav pareiza. Ja būvinženieris ir sertificēts , nevar būt nekādu šaubu ka zīmējumi balstās arī uz aprēķiniem. Aprēķini ir privāta būvinženiera lieta , tas ir darba process , to uzrādīt ir vajadzīgs tikai izņēmuma gadījumos. Eksperts ekspertīzi taisa pēc projekta nevis pēc aprēķiniem. Un nevar būt tur nekāds duļķis , jo ekspets ir spējīgs pats pieņemt slodzes un visus nepieciešamos nosacījumus. Ja ekspertīze uzrāda rupjas kļūdas , tad protams var būt runa ka projekts nepamatojas uz aprēķiniem.
    Ja nu kādiem būvinženieriem tik trakoti niez ieviest obligātu aprēķinu sējumu , tad varu tikai teikt ka no manas puses , un gan jau vēl no kāda , tas tiks sabotēts tāpat kā padomju laikos , kaut var ar to ka aprēkinu paciņa tiks arvien mēģināta nododt plānāka par normu.
    Nu dīdīsim , dīdīsim , viens otru , varbūt ka labāk paliks. Par ko gan šaubos.

    • Leonīds /

      Ivars, dīvainā LBS sertifikātu aizstāvībā…
      Gribu atzīmēt, ka drošības jautājumi (aprēķini) nav privāta lieta!!!

      • Ivars /

        Dīvaini gan. Kā lieta tad tā ir? Sabiedrības , pofesijas , kā lieta tā ir? Kā lieta tā ir , tas lai ar atbild par kļūdām.

        • Neviens jau nenoņem atbildību no tā, kas kļūdījies. Bet vai tomēr šajā profesijā kļūdas cena nav pārāk augsta, lai tā vienkārši gaidītu līdz kāds kļūdās un tad izsludinātu vairāku dienu sēras visā valstī?

          • Ivars /

            Nu bet tieši tāpēc būvinženiera atbildība ir jādala ar eksperta atbildību. Nu un tad , ja nu eksperts savādāk nevar , tad protams jāpiestāda viņam viss ko var , jo viņš tak dalās ar atbildību.

          • Ivars /

            Kaut gan , ar pāris lapām apraksta arī ekspertam vajadzētu pietikt , jo pārējais tiešam būs birokrātija ar bilžu grāmatu “izkrāso pats”.

          • Un ja ekspertam sanāk citi rezultāti, tad tikai personīgā tincināšana vai tomēr atveram aprēķinu un konstatējam iemeslus?
            Es laikam tomēr līdz galam nesaprotu problēmu. Man jau liekas, ka pašam arī vieglāk pēc laika izmaiņas taisīt savā projektā.

        • Ivars /

          Problēma jau ir tikai būvinženiera atbildībā un tiesībās. Ja atbildība ir uzlikta , dodiet arī kādas tiesības , konkrēti dodiet tiesības uzskatīt aprēķinus par būvinženiera personisku lietu. Par to lai atbildība būtu par uzprojektēto , un būvinženiera paša aprēķini būtu lai viņš pamatojoties uz tiem varētu attaisnoties , nevis būtu par pamatu lai papildus vēl sodītu. Jautājums ir , vai būvinženierim pie sagruvušas konstrukcijas ir attaisnojoši aprēķini. Ja nav tad nav , jo kaut kā tomēr tas ka nav attaisnojošu aprēķinu tomēr kaut vai skan labāk nekā ka ir kļūdaini aprēkini.Būtība ir būvinženiera tiesību un aizsardzības palielināšanā vai samazināšanā.

  10. Jānis Broņka /

    Vai nav pārsteidzīgi izvirzīt oficiālus LBPA priekšlikumus un rīcības plānu, nezinot šīs traģēdijas patiesos iemeslus?

    Manuprāt šī traģēdija spilgti akcentē citas problēmas:
    1. Nedrīkstēja notikt tā, ka gan būvprojekta autors, gan sertificēts eksperts (lai gan vēl ir jautājums, kādus rasējumus ir redzējis eksperts) nepamana šādu, citējot, “ne labu” mezglu un to akceptē. Šeit drīzāk būtu jārunā par to, kam un cik pamatoti tiek piešķirti sertifikāti un par inženieru profesionālo kvalifikāciju. Varbūt ir nepieciešams ieviest vairāku līmeņu būvkonstrukciju projektēšanas sertifikātus? Noteikti būtu jābūt arī diskusijai par to, vai inženieris ar 5-10 gadu pieredzi var būt būvkonstrukciju daļas vadītājs sabiedriski nozīmīgām būvēm.
    2. Noteikti ir jāpārskata būvvaldes funkcijas un politiskā atbildība šajā traģēdijā, jo diskusijā izskanējušais arguments, ka būvvaldēm nav speciālistu, kas varētu pārbaudīt tehniskos projektus, neiztur nekādu kritiku. Būvvaldei nav jāpilda tikai birokrātiskas funkcijas, un, manuprāt, tieši būvvaldēm būtu jāparedz veikt gala ekspertīzi sabiedriski nozīmīgām būvēm.
    3. Kāpēc tika atļauts veikt plašus būvniecības darbus uz ēkas jumta, apakšā atrodoties cilvēkiem? Ar ko šī situācija atšķiras no parasta būvdarbu laukuma, kurā ir noteiktas, stingras drošības prasības? Vai netika pieļauta kļūda pēc būtības akceptējot šādu sadalījumu būvniecības kārtās, jo dalījums būtu pieļaujams tikai nosacīti neatkarīgām konstrukcijām, piemēram, ēku korpusiem.

    • Es izteikšu tikai personīgo viedokli.

      Cik saprotu, tad šeit vispār netiek iztirzāti traģēdijas patiesie iemesli, kas vēl ir izpētes stadijā (vismaz es tā ceru).

      Par šiem priekšlikumiem jau biedrībā mēs diskutējām jau labi sen, v-kārši šajā brīdī tas ir ļoti aktualizējies. Tas pats profesinoālais standarts ir izstrādāts jau labi laiku atpakaļ, saprotot ka viss mūsu nozarē nav kārtībā in ir vēlme kaut ko darīt lietas labā. Arī pati biedrība šāda iemesla dēļ nodobinijās.

      • Jānis Broņka /

        No uzrakstītajiem priekšlikumiem radās priekšstats, ka tie tiek izteikti saistībā ar notikušo traģēdiju un kā risinājumi, lai tas vairs neatkārtotos (kaut vai izlasot 2.punktu, kas noteikti nav bijis pirms nedēļas vai mēneša).

  11. Jānis Broņka /

    Neskatoties uz aprēķinu sējuma pozitīvajiem ieguvumiem, ir jāpadomā arī par šādām lietām:
    1. Kā pasūtītājam, kurš pēc būtības vienmēr ekonomē, varēs paskaidrot papildus drošības rezerves saistītas ar aprēķinu modeļa neprecizitātēm, diskutablo balstu modelēšanu FEM (iespīlēts/locīkla), nevienmērīgiem spriegumu sadalījumiem u.c. ? Šobrīd ir neoficiāla prakse dzelzsbetona konstrukcijām paredzēt nestspējas rezervi 10 – 20 % apmērā. Kas notiks pēc šāda sējuma pieņemšanas? Visticamāk pasūtītājs prasīs izmantot vismaz 95% no nestspējas un tas novedīs pie pilnīgi pretēja rezultāta – nedrošākām būvēm.
    2. Kas skatīsies šo aprēķinu sējumu un vai tā nebūs tikai birokrātiska prasība? Kompetents eksperts tik un tā veiks savus kontrolaprēķinus, jo citu cilvēku veiktie aprēķini nav bilžu grāmata, kuru var pašķirstīt un pārbaudīt. Lai būvprojektu varētu kvalitatīvi pārbaudīt, BK daļā būtu nepieciešams vismaz pāris lapās aprakstīt konstrukciju aprēķinā izmantotās slodzes, izmantotos projektēšanas būvnormatīvus, aprēķina modeļus un shēmas. Ar to būtu pietiekami ekspertam un jebkuram kompetentam speciālistam, lai veiktu projekta pārbaudi.

  12. Kas tie par absurdiem tekstiem? Prasīt aprēķinu ir līst svešā virtuvē, ja sāks noformēt aprēķinus tad paliks nedrošāk… Sāk izklausīties, ka daudzi inženieri aprēķinu uzskata par birokrātiju. Tas mūsu rindas parāda diezgan nepatīkamā gaismā. Diskusija ir aizgājusi kaut kādā grāvī. Te jau iet kā pa delfiem.
    Lasītājiem no malas varu tikai komentēt, ka daudzi godprātīgi inženieri savus aprēķinus noformē kvalitatīvās atskaitēs, kuras atverot var redzēt – kas rēķināts, uz ko, kādi pieņēmumi un galā – kāda % noslodze.

    • Ivars /

      Tieši tā , tā ir līšana svešā virtuvē. Viens rēķina vienreiz un visu kārtīgi noformē. Es rēķinu reizes 7 , atbildīgas vietas , un cenšos katru reizi rēķināt neatkarīgi , tas ir neiespaidojoties no iepriekšizdarītiem aprēkiniem. Tikai tā es gūstu pārliecību ka viss būs kārtībā. Tas ir mans ceļš , un ņemot vērā man uzlikto lielo atbildību , ļaujiet man pašam izvēlēties kādā ceļā es nonāku pie savas pārliecības , tāpat es atstāju Jūsu ziņā kā Jūs nonākat pie savas. Tak beidzot saprotiet ka cilvēki nav roboti , viena programma visiem neder.

  13. Pēc LBN 202-01 4. punkta, rasējumu izstrādei izmantotos konstrukciju un citus aprēķinus neiekļauj būvprojektā. Šie materiāli ir projekta sastāvdaļa, ko projektētājs glabā likumā “Par arhīviem” noteiktajā kārtībā un uzrāda pasūtītājam vai būvniecību kontrolējošām valsts un attiecīgās pašvaldības institūcijām pēc to pieprasījuma.
    Jautājums jau ir tikai par noformējuma kvalitāti.

    • Ivars /

      Nu ja , un kāds sods par arhīva materiālu nozaudēšanu? Un kāda problēma arhīva materiālus atjaunot? Būtu jau īpaši forši pašiem uzprasīties lai uzliek tādu kārtīgu sodiņu par arhīvu nozaudēšanu. Viens uzprasīsies par arhīvu nozaudēšanu , cits par ko citu , nevajadzēs nodokļus palielināt , budžets sanāks no būvinženieru sodiņiem.

  14. Ivars /

    Kopumā. Būvinženierim ir liela atbildība. Būvinženieris atbild par konstrukciju kopumā. Ar aprēķiniem būvinženieris ir tiesīgs attaisnot savu vainu konstrukcijas sabrukšanā , jebkurā laikā. Nav nepieciešams pievienot projektam aprēkinus , vēl vairāk , kaut kad izņemtus aprēķinus nedrīkst izmantot apsūdzībai. Apsūdzības pamats ir neatkarīgu ekspertu izdarītie aprēķini , kurus būvinženieris tad var mēģināt atspēkot savukārt ar no savas puses piestādītiem aprēķiniem.

  15. Matīss Apsītis /

    Vispār ļ.cien. Ivar – atklājieties – kas šī ir par muļļāšanos slēpjoties pašam no sava viedokļa? Sakiet publiski visiem lasītājiem, t.sk. būvprojektu vadītājiem un pasūtītājiem – kas Jūs esiet tāds un to ka Jūs esiet gatavs izstrādāt projekta būvkonstrukciju daļu bez strukturētiem aprēķiniem.

    • Ivars /

      Nu tā gan neesmu ne domājis , ne manprāt arī teicis.

  16. Mārtiņš Studers /

    Ivar, jautājums ir viens.
    Kā padarīt projektēšanu drošu situācijā, kad sertifikātu iespējams iegūt praktiski uzreiz pēc universitātes sola pamešanas? Jaunajam projektētājam raugoties, ka par projektu sauc vienīgi zīmējumus, rodas iespaids, ka no aprēķiniem nav nekādas jēgas, jo par to taču nemaksā – maksā tikai par zīmējumiem. Tā ir izkropļota izpratne par būvkonstrukciju projektēšanu.
    Diemžēl nozarē ir vai nu gauži jauni “speciālisti” vai arī pārlieku novecojuši “eksperti”, kuri spēj visu noteikt “uz aci”. Un pa vidu nav nekādas sasaistes… (ceru, ka kļūdos). Projektēšanas izcenojumi zem katras kritikas, bet tempi milzīgi. Tās ir pārlieku kontrastējošas un savstarpēji nesavienojamas lietas.
    Aprēķini būtu arī instruments, kurš palīdzētu papildu profesionāli izglītoties.

    Tomēr kāda jēga mūsu diskusijai, ja nevaram identificēt opozīciju? Kāda jēga cepties anonīmi? Jābūt atklātībai! Aicinu uz to! Aicinu arī iestāties asociācijā, nākt uz kluba pasākumiem un iesaistīties savu interešu aizstāvībā, citādi tas tikai ir tāds parastais cepiens pie virtuves galda.
    Ivars … (Āboliņš, Brinkmanis, Lasis, Mikalauskis, Tumševics vai Veldrums). Kurš vai jebkurš, vai pārstāvat visus Ivarus?

    • Ivars /

      Jā , nu es jau absolūti ne par to kā padarīt projektēšanu drošu. Vai ta nav redzams ka es par to kā padarīt projektētāju drošu. Nav īstais brīdis , nelaikā? Tagad visi uz drošu projektēšanu. Nu bet es jau tikai par to ka viens no ceļiem uz drošu projektēšanu ved caur drošu , birokrātu neiedīdītu projektētāju. Domājot , un pārdomājot , obligātais aprēķinu sējums ir un paliek tikai dīdīšanas instruments birokrātu rokās. Nekādas praktiskas nozīmes obligātumam nav.
      Bet nav jau tik traki , es jau tikai tā , ne vairāk kā cepiena dēļ.

  17. Ļoti daudz komentāru.
    Varu piebilst no savas puses.
    1. Atsakoties no duālās sistēmas ir jābūt sakārtotiem nacionālajiem pielikumiem. Labākais, kas ir atrodams pārmantotajos SNiPOs t.i. LBN, ir jāpārpublicē nacionālajos pielikumos. Un sanāk, ka tas ir jādara ātri. Ir pamats prasīt nopietnu finansējumu šim lietām. Ir protams daudzas lietas, kas Eurocode ir stipri labāk un sīkāk atrunātas, līdz ar to attiecībā uz tām LBN varētu aizmirst.
    2. Aprēķinu atskaiti ir tiesības pieprasīt pasūtītājam, ekspertīzei un tagad arī ierosinājums, ka būvvaldei obligāti jāiesniedz. Bet es būtu par to, lai tā netiktu izsniegta jebkuram interesentam no malas.

  18. Ivars /

    Esmu jau izrakstījies , nu , bet kolēģi būvinženieri , kā jūs varat būt tik pārliecināti ka jums nekad nekas negadīsies un ka jūsu iesniegtie aprēķini vienmēr būs perfektā kārtībā? Bet ja gadīsies , pat ne jūsu vainas dēļ? Pretējās puses eksperti tak no jūsu perfektajiem aprēķiniem ar 30% rezervi iztaisīs nekārtīgus smērējumus ar 30% mīnusā. Ja ar kas , jūs pratīsiet sevi attaisnot? Nu bet tiesnesis tak nav būvnieks , viņš klausās ko saka eksperti , un viens eksperts jūsu vecos aprēķinus dikti kritizē. Otrs it kā aizstāv , un jūs it kā pierādat ka viss ir kārtībā. Bet jūs tak dabūsiet , arī nepelnīti , jo sākumā tak bija kļūdas , daži koeficienti neatradās savā vietā piemēram ,beigās protams , ar ekperta palīdzību it kā izlocījāties vai , bet tomēr kāds sodiņš tak jādod jo sākotnējie aprēķini pavirši un ar kļūdām.

  19. Leonīds /

    Kolēgi!
    Diskusijas gaitā, man šķiet, tika nobīdīts malā priekšlikumu pamatmērķis: lai līdzīgas traģēdijas vairs neatkārtotos!!!
    Es komentāros pagaidām saskatu tiki kritiku. Kur ir citi priekšlikumi?

  20. Kaspars Beitāns /

    labdien!

    manī rada izbrīnu pats diskusijas fakts – ir vai nav jānoformē aprēķini; ja nemaldos, LR likumdošana nosaka, ka aprēķins ir jāveic, atbilstoši jānoformē un jāglabā; domāju, ka nav tik būtiski, kas to uzglabā – būvvalde vai pats inženieris… var jau nenoformēt arī rasējumus, bet vicināties ar rokām objektā 🙂

    turklāt sabiedriski nozīmīgām ēkām jāveic arī būvkonstrukciju daļas ekspertīze, es tajā iekļautu arī aprēķinu…

    mums būtu jāstrādā pie tā, lai ieviestu dzīvē projektēšanas un būvniecības “labās prakses” principus, t.i., lai katrs Jānis un Pēteris saprastu, kāds izskatās korekts projekts un kas tiek izdarīts par viņu atstāto naudiņu, likumdošana jau neaizliedz arī tagad korekti projektēt, kā to dara daudzi kolēģi;

    tiesa ar diskusiju nozares iekšienē mēs nebūsim pasargāti no maximām, kas izvēlas “vislētāko dakteri”

    tāpat būtu svarīgi, lai būvstrādniekiem būtu atbilstoša tehniskā izglītība – respektīvi mūrnieks būtu mūrnieks un montāžnieks būtu montāžnieks; nevis tačkas šoferis ar lielu pieredzi;

    • Ivars /

      Manprāt ir gan ļoti būtiski kur tos uzglabā. Tos uzglabā projektētājs pats. Tie nekur nav jāiesniedz , izņemot gadījumus kad aprēķini ir pasūtījuma sastāvdaļa vai pats pasūtījums.

  21. Kaspars Beitāns /

    vēl!
    uzskatu, ka būtu nepieciešams nodrošināt visas normatīvās dokumentācijas, t.sk. EK un LVS izdošanu latviešu valodā un nodrošināt publisku pieeju šai dokumentācijai; finansējums tam būtu rodams valsts budžetā(labāk) vai kādā būvkomersanta iemaksā (bēdīgāk);

    turklāt iespējami īsā laikā jāizstrādā un jāapstiprina normatīvu nacionālie pielikumi, vai jāpieņem lēmums, kādus pielikumus izmantot; tādējādi mēs varētu pārtraukt spekulācijas par tādu vai citu koeficientu piemērošanu vai nepiemērošanu;

    domāju, ka liederīgi būtu atjaunot valsts mēroga būvniecības kvalitāti kontrolējošu iestādi, kuras uzdevums, cita starpā, būtu pieņemt oficiālu viedokli jautājumos par normatīvu interpretāciju;

    domājot par nozares nākotni kopumā varētu izskatīt jautājumu par mācību programmu “atpirkšanu” no valsts; respektīvi, jāstrādā pie veida, kā investēt nozares izglītības sistēmā, lai vismaz topošos inženierus mācītu atbilstoši specialitātes asi, nevis pēc zemākās cenas principa atrasti mācībspēki;

    īsumā;

    p.s. gribētu aicināt visus kolēģus sākt ar sava biroja vai privātprakses sakārtošanu; ja mēs katrs savu dārziņu izravēsim, tad jau tām nezālēm nebūs kur augt.

    • Gatis Počs /

      Kaspar Beitān, visu cieņu par saturīgajiem komentāriem.
      Aicinu Jūs pievienoties mūsu centieniem soli pa solim sakārtot nozari. Pievienoties varat gan iestājoties organizācijā, gan vienkārši iesaistoties mūsu darba grupā, kurās piedalās ne tikai organizācijas biedri.

      • Kaspars Beitāns /

        paldies par uzaicinājumu! labprāt pievienotos Jums vismaz klausītāja statusā, kā arī labprāt dalītos mūsu uzkrātajā pieredzē un skatījumā uz būvprocesu;

  22. Diemžēl man nepietiek laika, lai iedziļinātos katrā komentārā, tāpēc atvainojos, ja aprakstu jau iztirzātu jautājumu.

    Pievienojos autora uzskatam, ka nepieciešami uzlabojumi gan sertifikācijas institūcijā, gan projekta noformējuma izstrādāšanā, kā arī studiju pilnveidošanā.

    Ar konkrētiem ieteikumiem gan nevaru dalīties, jo joprojām esmu nozares iesācējs, bet ņemot vērā LBPA cilvekresursu kapacitāti, manuprāt,EM pieņemtu organizācijā apstiprinātus priekšlikumus vai rīcības plānu. Zinu, ka tur vadošos cilvēkus neinteresē mūsu nozare, tomēr tā arī ir mūsu lielākā iespēja.

    P.S.
    Lai nemālētu visus pasūtītājus melnus, tad arvien biežāk nākas saskarties ar pasūtītājiem, kuri pieprasa gan progresīvā sabrukuma analīzi, gan vibrāciju aprēķinu, gan nogruma aprēķinu nozīmīgajiem mezgliem.

    Veiksmīgu dienu

    • Ivars /

      Pasūtītājs prasa? Būvvaldei ir jāprasa un jāraksta projektēšanas uzdevumā. Nu un ja projektēšanas uzdevumā tiek prasīts pievienot tādus un tādus aprēķinus tad jau nav citu variantu , manprāt , paliekot pie tā ka vispārējā gadījumā aprēķini ir būvinženiera privāta lieta.

  23. Ivars /

    Nu jā , BIS. Tik ātrāk ieviest. Bet vai kāds padomā ar kā būvinženieris tur jutīsies , pieslēgts pie sistēmas? Vai kāds padomā arī par to kāpēc līdz šim nu kopumā būvinženieri manprāt nav tie frišākie un možākie tai būvniecības procesā , kāpēc nu tomēr izskātās tā kā būtu kaut kā , atbildības smaguma vai , nospiesti vairāk par citiem , citām profesijām? Kā tas būs pie BIS? Vajadzētu padomāt kur tagad problēma lai pie BIS nebūtu tāpat. Jeb man tikai rādās un visi ir friši , moži un uzcirtušies.

  24. Andrejs /

    Хочу изложить некоторые свои мысли:

    – на все значимые объекты должна быть экспертиза конструкций;
    – эксперт не должен требовать от проектировщика расчёты, а должен делать их сам. Задачу следует решать разными способами и если при этом получаем одинаковый результат – значит задача решена верно. Если нет – то проектировщик и эксперт (проверящий) должны совместно выяснить, где просчёт. Эксперта назначает Строительное общество или кто-то посторонний (но не заказчик и тем более не сам проектировщик).

    – стоимость экспертизы определяется по государственным расценкам и в стоимость проектироования не входит. Стоимость экспертизы должна включать в себя стоимость статических расчётов.

  25. Elīna Rožulapa /

    Mīļie kolēģi, attiecībā uz to GIPu nav nu tik vienkārši. Pirmkārt, neputrojiet būvprojekta vadītāju, galveno inženieri, pasūtītāja pārstāvi. Pasūtītāja pārstāvis jeb inženierkonsultants uzrauga līguma izpildi, nevis atbild par būvprojektu vai tā sadaļu savstarpējo atbilstību, skat. http://www.lika.lv/?cat=533&lang=lv.
    Otrkārt, palikšu pie pārliecības, ka par projektu kopumā ir jāatbild arhitektam. Neapgalvošu, ka visi arhitekti spēj būt par būvprojekta vadītājiem, tomēr arhitekts ir tas, kurš redz visu būvi kopumā. Mana pieredze rāda, ka tie inženieri, kuri sakās būt par projekta vadītājiem, to uztver tikai kā līguma administrēšanu, bet būvprojekta vadība ir kas cits. Pati strādāju komandā, kur būvprojekta vadītājs ir arhitekts, konstruktors atbild par nesošajām konstrukcijām un tikai, toties ir tīklu inženieris, kurš koordinē tīklus, ciktāl tie saskaras viens ar otru, resp, man nav jārūpejas, lai no kondicionēšanas būtu padots uzdevums uz kanalizāciju vai no ventilācijas uz elektrību. Taču tajā brīdī, kad jākoordinē šo tīklu izvietojums telpā,tad, kad jāpārbauda, kā tie sader ar arhitektūru – to var izdarīt tikai arhitekts. Vai arī kad kādi no inženieriem nevar ko sadalīt, tad nāk pie arhitekta, un tas pasaka, kur kuram likties.
    Treškārt – kur, pēc jūsu domām, mums ņemt tos GIPus, kur tādi pēkšņi radīsies? Tagad pasludināsim, ka automātiski visi tie, kam ir sertifikāts ēku konstrukciju projektēšanā, būs GIPi? Garām. Pieredze ēku konstrukciju projektēšanā nenodrošina spēju vai prasmi vadīt būvprojektu. Mans GIPs, kā es viņu dēvēju, pēc izglītības un sertifikāta ir AVK inženieris, un to, ka viņš var savsarpēji koordinēt tīklu sadaļas, nosaka padsmit gadu pieredze inženieru biroja vadīšanā. Mums ir skaists ēku būvinženiera profesijas standarts, bet tādu inženieru dzīvē nav – ir tikai ēku konstrukciju projektētāji… Ja paskatās izglītības programmu, tad tajās jomās, kas attiektos uz spēju vadīt būvprojektu, izglītības programmas arhitektiem un būvinženieriem īpaši neatšķiras, lai neteiktu, ka arhitektiem tā ir spēcīgāka.
    Lai vadītu būvprojektu, nepieciešams diezgan nopietns treniņš. Līdz šim VBN noteica, ka “Būvprojekta risinājumu atbilstību tehniskajiem noteikumiem un būvnormatīvu prasībām var apliecināt Būvniecības likuma 8.panta pirmās daļas 2.punktā minētais sertificētais speciālists (resp., inženieris, kas projektē, nav tikai pateikts, ko) , ja tiek būvēta šo noteikumu 128.1.apakš­punktā minētā būve (savām vajadzībām būvē, rekonstruē, renovē vai nojauc tā īpašumā esošu būvi, kas nav augstāka par diviem stāviem un kuras apbūves laukums nav lielāks par 400 m2 un būvtilpums – par 2000 m3), uz kuru neattiecas Būvniecības likuma 12.panta nosacījumi (nav sabiedriskā apspriešana), un plānošanas un arhitektūras uzdevumā, tehniskajos noteikumos un projektēšanas uzdevumā nav izvirzītas īpašas prasības būves arhitektūrai.” Visos pārējos gadījumos BPV ir arhitekts. Tad kur tad mums pēkšņi radīsies tie inženieri, kas spēs vadīt būvprojektu?

    • Leonīds /

      Tas, ka arhitekts neredz visu projektu kopumā, ļoti labi apliecina teiktais Kaļinkas intervija: arhitekts tikai zīmē skaisto bildīti. Pie tā arī paliksim.

    • Ģirts /

      Ja jau Jūs Arhitekti esat tik varoši un kompetenti, tad kādēļ mēs inženieri neesam saņēmuši no Jums korekti izstrādātu tehnisko uzdevumu vai nesaņemam vispār, bet paši izstrādājam Jūsu vietā, lai sevi kaut kā pasargātu.

    • Ivars /

      “Mums ir skaists ēku būvinženiera profesijas standarts, bet tādu inženieru dzīvē nav – ir tikai ēku konstrukciju projektētāji…”
      ——————
      Nu te gan atkal nemaz nevar pekrist. Tas jau ir bezmaz vai apvainojums , inženieri nosaukt par konstruktoru , vai vienkārši projektētāju. Nav nekādu ēku konstrukciju projektētāju .Ir tikai būvju inženieri ,jeb būvinženieri .

    • Ivars /

      Kas attiecas uz būinženieri kā ēku projēktētāju , tad precīzi jau nepateikšu , bet tās lietas jau ir tādas ka mums ir pietiekami arhitektu , kuri sertificēšanā piesedzas ar savām daļējām būinženiera zināšanām. Dizainerus piemēram laikam nelaiž dizainēt ēkas. Bet tā , būvinženieris noteikti būtu tiesīgs projektēt ēkas kopumā jo tīra māksla kā tāda diez vai ir sertificējama. Bet viena lieta jau ir tiesības , cita lieta ir spēja izturēt māksliniecisko vērtējumu , it īpaši tas attiecas uz sabiedriski nozīmīgām ēkām.

    • Kaspars Beitāns /

      privāts viedoklis!

      par būvprojektu kopumā ir jāatbild būvprojekta vadītājam; manuprāt tas var būt tiklab arhitekts kā inženieris, kuram ir atbilstošas zināšanas būvprojektēšanas likumdošanā, kā arī atbilstoša pieredze un spēja novērtēt būvprojekta risinājumus, kā arī piesaistīt atbilstošas kvalifikācijas konsultantus (apakšuzņēmējus);

      tāpat kā būvprojektam vajadzīgs būvprojekta vadītājs, tāpat nepieciešams galvenais arhitekts, galvenais inženieris un atbilstoši būvprojekta daļu vadītāji; ja speciālistam ir pietiekama pieredze izglītība un zināšanas tas, bez šaubām, var pildīt vairākas no minētajām funkcijām, taču pieredze rāda, ka tādā gadījumā parasti pietrūkst kapacitātes (laika);

      domāju, ka PGI (projekta galvenā inženiera) pienākumu ieviešana likumdošanā dotu zināmu skaidrojumu pasūtītājam (neizglītotam) par projektēšanas procesu, atbildībām un secību un iespējamo risinājumu ietekmi uz būvniecības izmaksām; pieņemu, ka labās prakses ietvaros daudzi būvprojektu vadītāji sniedz skaidro projektēšanas kārtību, tāpat biroji PGI pakalpojumu piedāvā (tas varētu būt arī tīklu inženieris un konstruktors atsevišķi), bet pieredze rāda, ka vismaz tikpat daudzi uzskata, ka jautājumi atrisināsies paši par sevi…

      uzskatu, ka lietderīgi būtu atdalīt būvprojekta vadītāja pienākumus no būvprojekta daļu vadītāju pienākumiem (objektiem, kas lielāki par mazām privātmājām); tajā skaitā arī AR un GP;

      te vietā būtu jautājums par Pasūtītāja izglītošanu; tajā skaitā par opciju, kuru atsevišķās zemēs dēvē par Projekta inženieri, citur savādāk – respektīvi Pasūtītāja uzticības personu; Latvijā vēsturiski iegājies, ka potenciālais Pasūtītājs vēršas pie Projektetāja arhitekta personā; būtiski būtu, lai šādā brīdī arhitekti nepārvērtētu savas zināšanas sniedzot vispārējas konsultācijas;

      šobrīdējā likumdošana mums neliedz strādāt nedz labi, nedz korekti; mums ir jāiemācās paškritiski novērtēt savas zināšanas un varēšanu, un, kas vēl svarīgāk, sagatavojot attīstības priekšlikumus un projektēšanas piedāvājumus, jābudžetē plānotās darbības un jāparedz resursi VISIEM ar projektēšanas un būvniecības procesu saistītajiem pienākumiem; savukārt profesionālajā vidē jāvēršas pret dempingotājiem un diletantiem;

      p.s. speciāli Elīnai – tie inženieri, kas spēj vadīt būvprojektus rodas tāpat kā arhitekti, pamatojoties uz iegūtajām akadēmiskajām zināšanām un ilgstoši krājot pieredzi praktiskajā projektēšanā;

      • Ivars /

        PGI jau neiet kopā ar patstāvīgas būvprakses tiesībām. Katrs sertificēts būvinženieris tagad ir pats sev arī galvenais inženieris. Tā ka PGI amats var būt tikai konsultatīvs , vai arī jābeidz ir patstāvīgās būvprakses tiesības , tas ir jāiet atpakaļ uz to kā bija padomijā. Nezinu , nezinu , kā padomijā inženierim bija padomju inženiera aldziņa , tā tagad tāda aldziņa vien ir , kaut atbildība jau ir pavisam cita. Jocīgi ir tas ka citai atbildībai neseko cita atlīdzība. Tad jau tiešām padoju laiki , alga maza , bet atbildība ar nav liela , par visu atbild GiPs , jo tam liela galva.

      • Ivars /

        Protams ka tas ka būvkonstrukcijas pārsvarā tiek izstrādātas apakšuzņēmēju statusā ēku drošībai nu nekādi nenāk par labu. Es šeit kaut kādu izeju saredzu ēku drošībai iezīmētos neatkarīgos maksājumos.

  26. Ivars /

    Manprāt , pieredzējušam būvinženierim noteikti ir jādot tiesības vadīt būvprojektu , tāpat kā mazpieredzējušam arhitektam tādas tiesības nebūtu jādod. Kas attiecas par to obligātumu tad tas tak ir nenopietni. Būs tāpat kā tagad ar ekspertīzēm. Ņems to lētāko , ne to labāko. Obligātā kārtā te nekas nevar sanākt.

  27. Ivars /

    Vecas pātagas , jaunas pātagas , tikai pātagas un finansējums tām. Kur burkāni? Būs kāds vai atkal nekā? Zemniekiem ir iezīmēti platību maksājumi , varbūt ka var ko līdzīgu , iezīmētu drošībai un obligātu. Autoruzraudzības atlīdzību piemēram , varētu iezīmēt speciāli drošībai un padarīt obligātu. Zemniekiem platības maksājumi , būvinženieriem drošibas maksājumi. Gribētos tā , nevis vairāk standartu uz kakla.

  28. Gatis Počs /

    Redz kā sanāk. Kad sākam sarunu par arhitekta tehnisko kompetenci vadīt būvprojektu, mums pārmet jaukšanos arhitektu darīšanās norādot, ka tikai arhitektam ir nepieciešamās kompetences. Tajā pat laikā, kad arhitektam / būvprojekta vadītājam jāuzņemas atbildība par viņa vadītā projekta avāriju, tad arhitekts / būvprojekta vadītājs, šajā gadījumā, Andris Kalinka atklāj, ka “Arhitekts neveic nekādus slodžu aprēķinus, jo viņš nav kvalificēts to darīt, tā ir būvkonstruktora atbildība.” Andris nekaunīgi runā par arhitekta tiešo atbildību, bet aizmirst uzņemties būvprojekta vadītāja atbildību – nožēlojams gļēvums.
    Vairāk lasiet saitē http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/488630-zolitudes_veikala_arhitekta_eksperts_norada_uz_neskaidribam_par_slodzem
    Atkal pilnībā pievienojos Kaspara Beitāna paustajam viedoklim.

  29. Ivars /

    Nu tas jau nebūs nekāds noslēpums ka brīvvalsts laikā , arhitektu spiediena dēļ tak laikam , daile ir manāmi atdalījusies no drošuma. Nu kaut vai spriežot pēc projekta sastāva. Bet kā vispār varēja gadīties ka drošums , būvkonstrukciju daļa , projekta satāvā ieņem tik neatbilstošu vietu pie inženieraprīkojuma daļām?
    Kas galvenais , daile vai drošums? Daile bez drošuma ir katastrofa , drošums bez dailes … , nepateikšu?
    Manprāt , ja jau reiz daile tik ļoti negrib apvienoties ar drošumu vienā projekta sadaļā , tad nu drošums tomēr būtu pelnījis savu pilnīgi atsevišķu sadaļu projektā.
    Nu tāds priekšlikums drošuma virzienā , manprāt.

  30. Māris /

    Slikti, ka nu tagad esam pamodušies, ka nepieciešami aprēķini u.t.t. Vai tiešām vajadzēja sabrukt kādai būvei, lai atjēgtos par nesakārtotām lietām būvniecības nozarē.
    Manuprāt, jebkurš sevi cienošs būvinženieris projektējot konstrukcijas veic aprēķinus un tos vēlreiz pārskata. Ir jau sastapti arī tādi speciālisti, kas zīmē uz sava prāta izjūtām un fantāziju ( arī sertificēti ), iekopē kādu detaļu no studentu darbiem vai cita nekvalitatīvi izstrādāta projekta, kas klīst interneta vidē.
    Manuprāt par apreķinu esmību nav ko daudz diskutēt, aprēķiniem ir jāglabājas pie arhīva eksemplāra, tiem jābūt pieejamiem ja tos pieprasa būvvalde, eksperts vai pasūtītājs.
    Nākošais jautājums, vai negadās eksperts, kas pats maz ko saprot no aprēķiniem, un pārrēķina pēc savas gudrības. Var rasties strīdīgs jautājums starp pasūtītāju un projektētāju ja pasūtītājs 100% uzticas ekspertam.
    Visam eļlu ugunij pielej raksts žurnālā Būvinženieris, decembra numurā, “Būvkonstrukciju projektētāju sertificēšanas analīze”. Viss jau būtu OK, pārbaude vajadzīga, būvmehānikas pamati jāzina, tikai šis piedāvājums noliek uz “linča tiesu” jaunos būvinženierus, kam būs nepieciešams gatavoties sertifikāta saņemšanai. Tad jau uz būvmehānikas pārbaudi vajadzētu nolikt visus tos būvinženierus, kas sertifikātus ieguvuši vismaz pirms desmit gadiem, un tad redzētu cik tad tie būvinženieri mums būtu. Vismaz rastos godīga konkurence un zinoši speciālisti.
    Redziet, visi mēs esam cilvēki, bet starp mums ir gan teorētiķi gan praktiķi. Ir jau labi, ka būvinženieris māk sijai noteikt lieces momentu pēc grāmatas, bet ja nezina tlāk ko ar to darīt…..nemaz nerunājot par spēku drbībām, kas notiek svienojumos.