Reģistrācija EM semināriem par EC

Reģistrācija EM semināriem par EC

2013.10.18

LR Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Eirokodeksa standartu nacionālā ieviešanas plāna 2013.-2014.gadam ietvaros, šī gada novembrī rīko trīs semināru ciklu, lai informētu nozares profesionāļus par tērauda un koka būvkonstrukciju un pamatu projektēšanas Eirokodeksa standartu pielietošanu.

Šeit iespējams iepazīties ar LBPA izstrādāto standartu Būvkonstrukciju projekta saturam

 

 

 

Eirokodeksa standartu nacionālais plāns 2013.-2014.gadam paredz līdz nākamā gada beigām iztulkot un reģistrēt Latvijas Valsts standarta sistēmā 17 standartus, 31 standartu labojumus un 5 standartu papildinājumus, izstrādāt 26 standartu nacionālos pielikumus, kā arī izstrādāt grozījumus tiesību aktos, paredzot projektēšanu atbilstoši Eirokodeksu standartiem. Tāpat ir paredzēts rīkot informēšanas pasākumus būvkonstrukciju profesionāļiem.

Šogad ir paredzēts būvniecības normatīvajā regulējumā adaptēt Eirokodeksu „Konstrukciju projektēšanas pamati”, 1.Eirokodeksu „Iedarbes uz konstrukcijām”, 3.Eirokodeksu „Tērauda konstrukciju projektēšana”, 5.Eirokodeksu „Koka konstrukciju projektēšana” un 7.Eirokodeksu „Ģeotehniskā projektēšana”.

 

Semināru tēmas, norises laiki un programmas:

 

Seminārs Eirokodekss EN 1997-1 „Ģeotehniskā projektēšana”

Norises vieta: Rīgas Tehniskā universitāte, Rīga, Āzenes 16, 132. auditorija

Norises laiks: 2013.11.01 plkst.13:00

 

Dienas kārtība

 

13:00 – 13:30 Dalībnieku reģistrācija
13:30 – 13:40 Atklāšana Renārs Špade – Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Būvniecības politikas nodaļas vadītājs.
13:40 – 14:00 LVS Standartizācijas biroja vadītājs Ingars Pilmanis
14:00 – 15:00 Eirokodekss EN 1997-1, ģeotehniskā projektēšana.
7. Eirokodekss sasaiste ar EN 1990 un EN 1991. Prasības ģeotehniskajai projektēšanai un ģeotehniskie robežstāvokļi. Projektētāju un ģeotehniķu mijiedarbība dažādos projektēšanas un projektu realizācijas etapos. Latvijas un Eiropas valstu EN 1997 nacionālie pielikumi. EN 1997-1 attīstības nākamie etapi.
15:00 – 15:15 Kafijas pauze
15:15 – 16:15 Pāreja no LBN uz Eirokodekss projektēšanas normatīviem.
Eirokodekss sniegtās aprēķina metodikas un to sasaiste ar LBN. Seklas iebūves pamatu noturības un deformāciju aprēķini. Pāļu pamatu aprēķina metodikas, nepieciešamās pamatnes izpētes, darbu veikšana un nestspējas kontroles metodes.
16:15 – 16:30 Kafijas pauze
16:30 – 17:30 Ģeotehniskā izpēte.
Ģeotehniskā izpēte kā projektēšanas sastāvdaļa. Prasības ģeotehniskajai izpētei. Grunts parametru raksturīgās un aprēķina vērtības. Grunts parametru tiešie un atvasinātie raksturlielumi, to testa metodes un pielietojums.
17:30 – 17:45 Dažādi

 

Lektori: asoc.prof. Kaspars Bondars, M.geol. Sigita Dišlere

Seminārs Eirokodekss EN 1993 „Tērauda konstrukciju projektēšana”

Norises vieta: Rīgas Tehniskā universitāte, Rīga, Āzenes 16, 132. auditorija

Norises laiks: 2013.11.15 plkst.13:00

 

Dienas kārtība

 

13:00 – 13:30 Dalībnieku reģistrācija
13:30 – 13:40 Atklāšana Renārs Špade – Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Būvniecības politikas nodaļas vadītājs.
13:40 – 14:00 LVS Standartizācijas biroja vadītājs Ingars Pilmanis
14:00 – 15:00 Ievads. Tērauda konstrukciju projektēšanai paredzētā EC 1993 vispārējs raksturojums un saistība ar citām EC daļām un standartiem. Tērauda LBN 204-2012 un EC 1993 nacionālie pielikumi (NA).
Tērauda konstrukciju aprēķina pēc robežstāvokļu metodes vispārējie principi. Konstrukciju globālā un lokālā analīze. Ēkas robustuma prasības. Raksturīgās iedarbes un to kombinācijas tērauda karkasa ēkām.
15:00 – 15:15 Kafijas pauze
15:15 – 16:15 Tēraudi, to mehāniskās īpašības, stiprības klases. Profilu šķērsgriezuma klases, to būtība un noteikšanas principi.
MK karkasa elementu projektēšanas pamatprincipi, īpatnības un iespējamie aprēķinu vienkāršojumi.
16:15 – 16:30 Kafijas pauze
16:30 – 17:30 Tērauda konstrukciju savienojumi, to aprēķina principi. Skrūvētu un metinātu savienojumu projektēšana. Tipveida savienojumu projektēšana.
17:30 – 17:45 Dažādi

 

Lektore: doc. Līga Gaile

Seminārs Eirokodekss EN 1995 „Koka konstrukciju projektēšana”

Norises vieta: Rīgas Tehniskā universitāte, Rīga, Āzenes 16, 132. auditorija

Norises laiks: 2013.11.22 plkst.13:00

 

Dienas kārtība

 

13:00 – 13:30 Dalībnieku reģistrācija
13:30 – 13:40 Atklāšana Renārs Špade – Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Būvniecības politikas nodaļas vadītājs.
13:40 – 14:00 LVS Standartizācijas biroja vadītājs Ingars Pilmanis
14:00 – 15:00 Koksnes mehānisko īpašību noteikšana. Dažādu faktoru ietekme uz koksnes stiprību. Robežstāvokļi un normēšanas pamatprincipi. Koka konstrukciju pašmasas noteikšana.
15:00 – 15:15 Kafijas pauze
15:15 – 16:15 Koka elementu aprēķini stiepē, spiedē, liecē, skaldē u. c. darbības veidos.
Būvkoku savienojumi un to aprēķini atbilstoši EC5.
16:15 – 16:30 Kafijas pauze
16:30 – 17:30 Salikta šķērsgriezuma sijas un stati.
Koka pārsegumu un sienu konstrukcijas. Līmētas dažādu materiālu konstrukcijas.
17:30 – 17:45 Dažādi

 

Lektors: doc. Imants Mieriņš

 

Lūdzam visus interesentus piereģistrēties šī semināra apmeklējumam savlaicīgi. Reģistrācija šiem semināriem iespējama tikai un vienīgi LBPA mājas lapā klikšķinot uz zemāk norādītajiem laukiem. Semināra apmeklētāji aicināti sagatavot un uzdot savus jautājumu semināra lektoriem, rakstot tos pie reģistrēšanās attiecīgā vietā vai arī komentāru logā zem raksta.

Ja ir vēlme piereģistrēties uz vairāk kā vienu semināru, pēc veiksmīgas piereģistrēšanās pirmajam semināram, aizveram ciet logu, atgriežamies šajā logā un reģistrējamies nākošajam semināram.

 

Dalamies ja ir iepaticies

10 komentāri

  1. Gatis Počs /

    Savus jautājums par semināra tēmu droši var uzdot arī rakstot komentāru logā. Atbildes tiks sniegtas semināra laikā.

    • Ilmārs /

      Sakarā ar ģeotehnisko projektēšanu:
      Kā ieteiktu rīkoties situācijās, kad dažādu apstāķļu ,piemēram, termiņu, finansiālo līdzekļu, dēļ primsprojektēšanas stadijā nav izstrādāta inženierģeotehniskā izpēte?

      Praksē nācies izstrādāt orientējošu risinājumu, ko precizē pirmsbūvniecības stadijā, pēc iegūtiem ģeoloģiskiem datiem. Kā Jūs komentētu šādu situācijas risinājumu, ja citu variantu, klienta konkrētā brīža rocības dēļ, nav iespējams rast?

      Kā arī kādi ir iespējamie risinājumi, ja klients kategoriski atsakās veikt, pasūtīt inženierģeoloģiju? (šāda lieta aktuāla mazo objektu klientiem)

  2. Kaspars Bondars /

    Ļoti aktuāla tēma minimāla budžeta apstākļos.
    Ir jābūt sapratnei par ģeotehniskajiem apstākļiem. Vai nu tā ir informācija no blakus esoša objekta vai artēziskā urbuma, bet citādi visa atbildība tiek novelta uz projektētāju. EN1997-1 pieļauj šādu metodiku, bet Latvijas teritorijā grunts apstākļi var izmainīties ļoti mazos attālumos.
    Mans ieteikums būtu veikt ģeotehnisko izpēti paralēli projektēšanas darbiem un pirms projekta izdošanas precizēt pamatu risinājumu. Ģeotehniskos apstākļus, līdzīgi kā vēju un sniegu mēs nevaram ietekmēt, bet ar tiem jārēķinās.
    Situācija, kad izpēte netiek veikta vispār man nav saprotama, es neuzskatītu šādu pasūtītāju par nopietnu. Izpētes dati var mainīt pamatu risinājumu gan uz dārgāko, gan uz lētāko pusi, bet rezultātā tiks iegūts atbilstošajiem apstākļiem adekvāts risinājums. Man kā Ģeotehniķu savienības vadītājam, jāaicina visus izpētniekus veikt šos darbus atbilstoši EN 1997-2, bet es skaidri apzinos, ka reizēm pietiekama ir informācija no dažiem izpētes punktiem (virnkāršu privātmāju gadījumā).
    Vislabāk galējības raksturot ar piemēriem.
    Kā gadījās manam kolēģim Jūrmalā, kur visi ir pārliecināti, ka sagaidāmas smilšainas pamatnes. Jau nelielā dziļumā tika atklāts vājas nestspējas grunts slānis ar mainīgu biezumu. Un otrādi. Vecmilgrāvī, kur pēc manām domām bija jāatrodas Vecdaugavas gultnei, to nekonstatēja.
    Viedoklis, ka ģeotehniskā izpēte nav nepieciešama ir plaši izplatīts arhitektu birojos, jo bieži vien šīs izpētes naudiņas jāatlicina no projektēšanas kopējās summas. Situācija, ka ģeotehniskā izpēte (un projektēšana) ietilpst BK projektēšanā ir vispareizākā. Tikai ģeotehniķu un būvkonstrukciju projektētāju sadarbība noved pie adekvāta risinājuma.

  3. Gatis Počs /

    Atsaucoties uz interesentu jautājumiem informēju, ka pēc semināriem LBPA mājaslapā būs piejamas lekciju prezentācijas. Šobrīd tiek izskatīta iespēja lapā izvietot arī lekciju video ierakstus.
    Jebkurā gadījumā sekojiet līdzi notikumiem LBPA mājaslapā.

    • Edgars Kaplers /

      Labdien!
      Sakiet, vai mājaslapā jau ir ievietoti iepriekšējā semināra par ģeotehnisko projektēšanu prezentācijas un video materiāli?

      • Iepriekšējā semināra prezentācijas apskatāmas šeit.
        Video materiāli patreiz nav izvietoti – tas tiks darīts, ja izdosies atrisināt tehniska rakstura problēmas.

  4. Gatis Počs /

    Lai nodrošinātu kvalitatīvu semināra norisi ir pieņemts lēmums ierobežot dalībnieku skaitu līdz 115.

  5. Informēju interesentus, ka ir izrādīta liela interese un paredzētais vietu skaits uz 1.novembra semināru ir aizpildīts.
    Piereģistrēties vēl ir iespējams uz atlikušajiem diviem semināriem 15. un 22.novembrī

  6. Aizpildīts ir arī 15.novembrī paredzētais seminārs un atlikušas vien dažas vietas uz 22.novembrī paredzēto

  7. Noslēgusies reģistrēšanās arī uz 22.novembra semināru – visas vietas ir aizpildītas