Kas notiek virs galvas?

Kas notiek virs galvas?

2012.02.14

Mūsu kolēģis būvinženieris Atis Šteinbergs iesūtījis šādus savus novērojumus tirdzniecības centra “Spice” veikalā “Rimi”. Uz to viņš esot norādījis veikala personālam un tiekot jau veikti remontdarbi.

Tā ka ieteikums pašu drošībai – šad un tad pavērojiet, kas notiek Jums apkārt!

Dalamies ja ir iepaticies

15 komentāri

  1. Gatis Počs /

    Man apskatot šo avārijas situāciju rodas neizpratne par to, kas tu ir noticis.
    Ja ir atrauti 2 atgāžņi, tas jau elementiem bija jābūt pamatīgi noslogotiem. Līdz ar to pēc atgāžņu atraušanas kopnei bija jāsāk pamatīgi deformēties un iespējams pat tā varēja sabrukt.
    Bet kā redzam viss stāv un neizskatās, ka kaut kas tur būtu pamatīgi nodeformējies. Līdz ar to rodas šaubas par to kā tā sistēma vispār strādā un vai tie atgāžņi vispār jau sākotnēji ir bijuši atbilstoši piemetināti.
    Katrā ziņā fakts, ka normālai kopnei pie šadas situācijas bija jābūt avārijai.
    Ko esam palaiduši garām?

  2. Varētu būt, ka tas radies no pagājušās ziemas, tīrot sniegu. Un tā arī neviens to nav pamanījis. Turklāt, viena kopne ir balstīta uz pakopnes, otra uz dz.-bet. kolonnas. Šī, ja nemaldos, bija uz dz.-bet. kolonnas. Ja ņem vērā kopīgu dzrbu ar visu jumta klāju, tad uz šīs kopnes sanāk vairāk slodze. Iespējams, ka nav ņemts vērā jumta klāja stingums visā tajā piepūļu sadalījumā. Nu un ja viņa ir pus – sabrukusi, tad šī izslēdzas no darba, un ieslēdzas blakus kopnes.

  3. Mārtiņš Studers /

    Vakar bija baigi interesantais koments LBS Būvprojektēšanas sekcijā, kad es ieminejos par šo gadījumu.
    Citēju pēc atmiņas: “O, mēs jau tūdaļ pēc tā objekta būvniecības spriedām, ka tām kopmēm ir interesanta ģeometrija (liels augstums) un slaidi atgāžņi. Domājām: kaut kas nav kārtībā!”
    Nu, lūk, tā tas līdz šim notiek! Daudz, kas tiek apspriests un tad atstāts tādā kā pašplūsmā. Kas būs, tas būs. Bet faktiski te ir runa par PUBLISKA OBJEKTA DROŠĪBU, kam var būt LETĀLAS SEKAS. Es apbrīnoju pasīvo attieksmi! Līdzīgi varam novērot “progresu” lietā ar vieglprātīgi uzprojektētajiem un uzbūvētajiem vēja ģeneratoru monolītajiem pagarinājumiem. Kas būs tālāk? Mēs kurnam par nekompetenci, kas visapkārt, bet kādas tad ir mūsu visu reālās darbības, lai no tā izvarītos un novērstu problēmas pirms iestājušās sekas?

  4. Edmunds Šķēle /

    Es nedomāju, ka profilētās loksnes var uzskatīt par tik stingām, ka tās kopnes sabrukšanas brīdī varētu pārdalīt slodzi uz citām kopnēm un strādāt bez balsta ko nodrošināja redzamā kopne. Ja tā arī brīnumainā kārtā ir noticis, tad rodas jautājums kā var izprojektēt tik pārekonomisku kopni, ka tā pat lokāli sabrūk, bet tik mežonīgi neekonomisku profilēto lokšņu klāju, kurš kā redzams pēc kopnes atgāžņu izraušanas turpina funkcionēt. Domāju, ka arī profilētās loksnes šeit ir saprojektētas cik vien ekonomiski iespējams. Priekš manis šī situācija nav īsti skaidra, jo man apskatot bildes, pirmajā brīdī radās tādas pašas domas kā Gatim. Kad būšu SPICē, būs jāpapēta minētie pārsegumi. Moka ziņkāre. Bet kāpēc radusies avārija tieši SPICĒ man ir aizdomas. Atļaušos starp profesionāļiem padalīties pieredzē. Savulaik projektēju SPICĒ centrālo ieejas mezglu, kādi 4 gadi atpakaļ tur bija tāda lokāla rekonstrukcija. Un toreiz atceros, ka biju izprojektējis pārsegumus un iesniedzu ekspertīzei savus aprēķinus. Toreiz eksperts bija no pasūtītāja puses iecelts cilvēks. Un toreiz tas stāsts bija tāds, ka no pasūtītāja profesionālā pārstāvja puses bija noteikti ultimāti attiecībā tieši uz sniega slodzi. Ka, ja es nepārprojektēju uz 70kg/m2 kā tas bijis agrāk (un redz, visa Rīga stāvot utml.) tad mans projekts netiek akceptēts no pasūtītāja un savu samaksu attiecīgi es nedabūšot. Toreiz kautkā izstrīdējos un pasūtītājs nebija gatavs likt savu parakstu uz šādu speciālu projektēšanas uzdevumu, ar piekrišanu regulārai sniega tīrīšanai utml. pasākumiem. Beigu beigās saprojektēju kā vajag pēc spēkā esošām normām un guļu mierīgi. Bet šī liriskā atkāpe bija lai ieskicētu to, draugi, ka iespējams arī pārējie SPICEs pārsegumi nebūt NAV DROŠI! Viens, acīmredzami, full scale tests to ir parādījis. Šeit es piekrītu Mārtiņam, ka vienkārši noskatīties uz šādām lietām nedrīkst, jo kādreiz tik tiešām tam var būt letālas sekas. Manuprāt šī ir viena no LBPA goda lietām, neklusēt šādos un līdzīgos gadījumos. Ko mēs varam un drīkstam darīt šādos gadījumos?

    • Gatis Počs /

      Atbildod uz Edmunda teikto gribas kārtējo reizi paust savu sašutumu par visādiem gudriniekiem, pasūtītāja pārsatāvjiem un ekspertiem, kuri pilnīgi bez jebkāda pamatojuma var iejaukties projektētāja darbā norādot, ka tā slodze būs par lielu vai arī konstrukcijas ar pārāk lielu rezervi. Nereti šie cilvēki atsaucas tikai uz savu apšaubāmo kompetenci, jo projektēšanas sertifikāta, tāpat kā sajēgas par projektēšanu viņiem nav un izskatās, ka arī nekas nebūs.
      Sašutums ir par to, ka nereti pieklājīgiem pasūtītājiem ir tādi diletanti konsultanti. Šādus te diletantus vajadzētu vienreiz ņemt un izskaust, lai beigtu te sū*us taisīt!

  5. Mārtiņš /

    Līdzīga situācija bija CSDD apskates boxā Rīgā. Kur atsprādzis bija pirmais vai otrais atgāznis. Cik tagad esmu pētījis, ir salabots.

  6. Pagājušo ziemu atceros, kad bija lielais sniegs, tīrija to arī, no augstākas jumta daļas uz zemāku, tas sniegs krīt ar tādu būkšķi, un pārsegums nošūpojas. Ieplīsušā kopne gan nav kautkur malā, bet pa vidu. Tā, ka kautkas tajā visā nav normāli… Vai nu vienkārši nekvalitatīvas metinājuma šuves, vai joslas un režģa elementu nepareizas attiecības, vai tīrot sniegu, tā uzkrāšana vienā vietā, vai vienkārši pārāk maza slodze ielikta projektā (kā to minēja Edmunds). Vajadzētu šim te visam pasākumam redzēt kādu apsekošanas slēdzienu. Tādam vajadzētu būt. Kā tās lietas ietekmēt un ko mēs tur varam darīt, man arī ir grūti pateikt.

  7. Jancis /

    nē nu šajā situācijā jau viss kārtibā – tas ir rimi un ar mums nekas tāds nekad nevar gadīties

  8. Visu laiku gaidu, kad kāds žurnālists pamanīs šo veco rakstu…

  9. Oļegs /

    Sākotnējs slēdziens
    par veikala RIMI pēc adreses Lielirbes iela 29, Rīga, LV-1046
    pārseguma nesošo konstrukciju (jumta kopnes ar paralēlām joslām) tehnisko stāvokli.

    Vizuālās apsekošanas laikā konstatēts, ka:
    1) kopnes otrajā panelī pie iekšējā balsta ir redzams balstam tuvākā atgāžņa atrāvums no kopnes apakšjoslas. Atrāvums noticis pa metinājuma šuvi nevienmērīgi. 20…30 mm posmā metinājuma šuve gāja tikai pa apakšjoslu, nesavienojoties ar atgāzni. Uz atgāžņa metinājuma šuves vietā konstatētas eļļas un rūpnieciskās ražošanas nosēdumu (netīrumu) pēdas. Starp atgāzni un apakšjoslu ir 15…20mm liela atstarpe (1.att.).

    1.att.

    2) aiz stata nākošajā atgāznī ir redzams atgāžņa atrāvums no kopnes augšjoslas. Atravums pa metinājuma šuvi ir vienmērīgs. Starp atgāzni un augšjoslu ir 20…30 mm atstarpe (2.att.).

    2.att.
    3) noticis atrāvums stata un kopnes apakšjoslas savienojuma mezglā. Atrāvums ir vienmērīgs pa metinājuma šuvi. Atstarpe starp statu un apakšjoslu sastāda 2…5 mm (3.att.).

    3.att.

    4) kopnes trešajā panelī pie iekšējā balsta ir redzama neliela apakšjoslas vietējā deformācija – stata un atgāžņa savienojuma mezglā (4.att.).

    4.att.
    5) iepriekš minēto bojājumu rezultātā, kopnes apakšjoslā radusies papildus izliece (5.att.).

    5.att.

    Manā skatījumā kopnes bojājumu cēloņi ir šādi:
    1) 2011.gada sniegotajā ziemā sniega slodze uz kopni sasniedza aprēķina slodzi vai pat pārsniedza to.
    2) rūpnieciskajā izgatavošanā radušās defektīvās metināšanas šuves dēļ notika iekšējam balstam tuvākā atgāžņa stiprinājuma pie apakšjoslas atrāvums – konstatēts 20-30 mm nesametinājums. Visdrīzāk sākotnēji bija ~ 2-3 mm liela atstarpe, kas vizuāli no apakšas nebija pamanāma.
    3) pieminētā atgāžņa atrāvuma dēļ radusies papildu slodze, kas pārsniedza aprēķina slodzi, tika pārnesta uz kopnes paneļa blakus atgāzni. Rezultātā notika otra atgāžņa, kas piestiprināts pie kopnes augšjoslas, atrāvums pa metinājuma šuvi. Tā kā atrāvums bija vienmērīgs un šuves materiāls palika uz atgāžņa, tad šis defekts – nelielā izveidojusies atstarpe starp atgāzni un augšjoslu – no apakšas nebija vizuāli pamanāms.
    4) 2012.gada ziemā kopnei atkal bija jāuzņem sniega slodze. Bojātais avārijas stāvoklī esošais kopnes panelis atkal tika pārslogots. Rezultātā notika kopnes stata atrāvums no tās apakšjoslas.
    5) kopnes trešā paneļa apakšjoslā deformācijas veidojās ilgstoši – 2011.-2012.gada laikā.

    Secinājumi:
    1) kopne ir avārijas stāvoklī. Steidzami jānofiksē kopnes bojātā posma augšjosla projekta stāvoklī un jāatslogo avārijas stāvoklī esošo kopni no sniega un piekārto ierīču slodzes.
    2) jāizstrādā kopnes pastiprinājuma vai tās puskopnes nomaiņas projekts.

    a) Kopnes pastiprināšanu var veikt šādā secībā:
    1) kopni atgriezt sākotnējā projekta stāvoklī.
    2) atjaunot šobrīd bojātās (atrautās) rūpnieciskās šuves.
    3) pastiprināt profilu posmus, kuriem ir zudusi vietējā noturība.

    b) Puskopnes nomaiņa ir problemātiska, jo:
    1) nesošais jumta klājs ir tiešā veidā piestiprināts pie kopnes augšjoslas.
    2) puskopni ir jānogādā darbojošās veikala iekštelpās, jāpaceļ un jānostiprina projektā paredzētajā augstumā un vietā.
    3) to reāli iespējams izdarīt apmēram uz 1 nedēļu slēdzot veikala telpu 12×26 m platībā.

    Būvinž. O.Siņajevs
    (sert. 20-3616)

    Arī cinījos par sniega slodzem ar pasūtītāju, bet uzvarēju. Kad uzkapu jumtā 2012.gadā sniegs bija kaudzē tieši virs kopnes. Izskatījas ka sniega parslodze 2-2,5 reizes. Jā nebūtu pārslodzes, pat šuves defektus nenostradātu.

    Sveiciens Gatim!

    • Gatis Počs /

      Sveiks, Oļeg! Sen neesam tikušies.
      Cik saprotu no tava komentāra, tad esi bijis iesaistīts šajā pasākumā. Vai vari informēt par rezultātu? Vai kopne tika pastiprināta? Vai nebija problēmas arī ar citām kopnēm?
      Starp citu, esi laipni aicināts pievienoties LBPA inženieru klubam.

      • Olegs /

        Diemžēl tagad ļoti aizņemts. Kad atbrīvošos – piezvanīšu. Jāsatiekas.

    • Jānis /

      Sakarīgs slēdziens.