Arhitektu un Inženieru kameras

Vēlējos padalīties atziņās, kas radās pēc Latvijas Arhitektu savienības semināra „Arhitektu un Inženieru kameru loma profesionālās darbības un būvniecības procesa regulējumā” un Latvijas Būvinženieru savienības Jauno speciālistu sekcijas sēdes apmeklējuma.

2011.gada 28.novembrī Latvijas Arhitektu savienībā projekta „Latvijas Arhitektu savienības administratīvās kapacitātes stiprināšana” ietvaros notika darba seminārs „Arhitektu un Inženieru kameru profesionālās dabības un būvniecības procesu regulējumā”, kuru apmeklēja arī LBPA pārstāvji Ģirts Vīksne un Mārtiņš Studers.

Seminārā uzstājās Tīringas zemes (Thüringen) Arhitektu kameras prezidents Hartmut Strube. Tīringa vēsturiski atradās Vācijas Demokrātiskās Republikas teritorijā un tās populācija ir aptuveni 2,4milj. – tātad nedaudz lielāka kā Latvijai.

Kameras galvenā iezīme ir tā, ka arhitekti strādā sabiedrības un pasūtītāja labā, nevis tikai personiskajās interesēs, un tas tiek regulēts ar kameru likuma palīdzību. Uz katriem 40 arhitektiem ir 1 uzraugošais kameras pārstāvis. Īpaši izceļams ir normatīvais akts HOAI, kas nosaka arhitektu un inženieru honorāru apjomu un to noteikšanas kārtību ar likuma spēku. Šajā likumā var atrast arī Latvijas situācijai piemērojamus risinājumus. HOAI nosaka, ka honorāra apmērs atkarīgs no projektējamās ēkas nozīmes un sarežģītības pakāpes, kas lieliski korelē ar Būvniecības likuma būvju klasifikāciju.

Interesanti, ka Vācijā arhitekts ir projekta vadītājs, kas stāv pāri visiem un ir iesaistīts būvniecības procesā no pirmsprojekta izpētes līdz pat būves pieņemšanai ekspluatācijā (ēku projektēšana ir sadalīta deviņos etapos). Arhitekts ir tas, kurš ne tikai izstrādā projektu, bet arī gatavo tendera dokumentāciju, rīko būvniecības konkursu, izvēlas būvnieku. Principā arhitekts vada projektu vienpersoniski. Gribas atzīmēt, ka šāda pieeja Latvijā diez vai būtu pasūtītāju un arī inženieru interesēs.

Varbūt Latvijā šāda pieeja būtu laba, taču ir daži BET:

  • Viss būtu lieliski, ja Latvijas būvniecības iekšējais tirgus būtu stabils nevis KVAZI-permanents (šķietami pastāvīgs) un atkarīgs no investīcijām, kas nav nākušas no iekšējā tirgus (pašu būvniecības portfelis mums ir švaks un plāns).
  • Kameru prakse pamatā neatbilst pasaules biznesa liberālajam virzienam. Tiek uzlikti piespiedu ierobežojumi, kas nosaka lietu kārtību, bet negarantē lēmumu pieņemšanas objektivitāti. Te es domāju – nosacījumus, kādos jāiekļaujas arhitektūrai, nosaka teritorijas plānojums. Taču pasūtītāju parasti interesē ekonomiskais pamatojums, kas ar arhitektūras domas lidojumu ne vienmēr iet roku rokā.

Taču GALVENO BET es uzzināju no Guntara Šterna (LBS Jauno speciālistu sekcijas vadītāja un arī Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas asociācijas aktīva biedra), un tas arī ir iemesls, kāpēc es apmeklēju LBS JSS sēdi:

  • Pirmkārt projektu vadība prasa atsevišķas kompetences, kuras ne visiem piemīt, turklāt mācību iestādes ar tehnisko novirzienu nepiedāvā mācību programmas šīs kompetences apguvei – tas jādara patstāvīgi.
  • Vēl viens nozīmīgs fakts: VISI VĀCIJAS ARHITEKTI pēc savas pirmās specialitātes IR BŪVINŽENIERI, t.i., nevar mācīties arhitektūru, kamēr neesi 3 kursus nostudējis par būvinženieri!!! Kā tas korelē ar ne visai seno ideju arhitektūras studijas apgūt Mākslas Akadēmijā?

Par šo lietu Latvijas Arhitektu savienība šķiet ir noklusējusi – tiek piedāvāts pārņemt sistēmu, kurai Latvijas apstākļos nav seguma, faktiski piedāvā būvēt ēku bez pamatiem…

Tiekoties ar G.Šternu paudu arī LBPA interesi par iespēju iepazīties ar projektu vadības standartu, kura izstrādi viņš pats arī kūrē. Piedāvāju iespēju sadarboties, ņemot vērā, ka G.Šternu vairs nesaista JSS vadīšana un viņš meklē jaunus izaicinājumus – vēlme izveidot darba grupu Projektu vadības principu ieviešanai praksē Latvijā. Šeit mēs varam piedāvāt arī savus interesentus un realizēt patiesi svarīgus principus projektēšanas un būvniecības praksē. Tuvākajā laikā jānoorganizē LBPA pārstāvju tikšanās ar G. Šternu, sevišķi saistībā ar Izmaksu grupas darbu.

Raksta autors Mārtiņš Studers

LBPA valdes loceklis

Diplomēts būvinženieris

Dalies tālāk